====== Pasaules vecākā lÄ«biete ====== {{ :zinas:2010:03:im001729-l.jpg?220|Voldemārs, SarmÄ«te un Grizelda Kristiņi 1948. gadā Zviedrijā. }} **Grizelda Marija Bertholde-Kristiņa 19. III Kanādā svinēja simto dzimÅ¡anas dienu.** Grizelda Bertholde dzimusi Dundagas pagasta Vaides ciemā, Žonaku mājās lÄ«bieÅ¡u Pētera un LÄ«zes Bertholdu Ä£imenē. Mājās valdÄ«ja lÄ«bieÅ¡u valoda. Grizeldai uz mūžu atmiņā iespieduÅ¡ies Jāņi, kad jÅ«rmalā dedzinātas vecās zvejas laivas. TrÄ«sdesmito gadu sākumā Grizelda izmantoja lÄ«vu jaunieÅ¡iem doto iespēju par brÄ«vu mācÄ«ties Somijā, kur arodskolā apguva pavāra arodu. ====== ====== 1938. gada Grizelda apprecējās ar Voldemāru Kristiņu, arÄ« no Vaides ciema, un dzÄ«voja RÄ«gā. Miervaldis Ceimurs atceras 1944. gada vasaras nogali, kad kopā ar savu māti, Grizeldu un viņas dažus mēneÅ¡us veco meitiņu SarmÄ«ti devās no RÄ«gas uz Vaidi. Tā kā sarkanarmija bija bloķējusi dzelzceļa lÄ«niju RÄ«ga–Stende–Ventspils, bija jābrauc ar mazu tvaikonÄ«ti uz Mērsragu, tālāk ar mazbānÄ«ti lÄ«dz Mazirbei un tad pajÅ«gā uz Vaidi. {{:zinas:2010:03:img_0973_.jpg?350|Grizelda Marija Bertholde-Kristiņa dzimÅ¡anas dienā 19. III ar sveicējiem Ritu un Verneru MiÄ·elÅ¡teiniem ar Dundagas radu Kristiņu sÅ«tÄ«tajiem ziediem.}} Kad Vaidē ieradās arÄ« Grizeldes dzÄ«vesbiedrs, Kristiņu Ä£imene sāka gatavoties braucienam uz Gotlandi. Vācu krasta apsardze izsniedza atļaujas braucieniem uz Vāciju, tāpēc nekavēja bēgļu motorlaivas, jo sākotnējais virziens sakrita. 1944. gada 22. oktobrÄ« visi trÄ«s Kristiņi kopā ar 2 citām Ä£imenēm devās bēgļu gaitās. JÅ«rā bēgļu laivu aplenca vācu ātrlaivas, tomēr dÄ«vainā kārtā ļāva turpināt ceļu. Grizelda visu mūžu Å¡o notikumu apzÄ«mējusi par «likteņa pirkstu». Likstas ar to vēl nebeidzās, jo vēlāk apstājies laivas motors. Kad pēc divām uz jÅ«ras pavadÄ«tām naktÄ«m sasniegta sauszeme, bēgļi vēl Å¡aubÄ«juÅ¡ies, kas tā par valsti... Zviedrijā Kristiņi tomēr nav palikuÅ¡i. Uztraukumu radÄ«ja latvieÅ¡u leÄ£ionāru liktenis, ko zviedru valdÄ«ba izdeva PSRS. Tāpēc Kristiņi nolēma doties tālāk uz Kanādu. Tā kā pilsētas dzÄ«ve nelikās pa prātam, ieceļotāji apmetās Toronto luterāņu draudzes lauku Ä«paÅ¡umā Saulainē, kur sirmā jubilāre dzÄ«vo joprojām. Kā jau diplomēta pavāre, Kristiņa kundze kaimiņus cienā ar paÅ¡ceptu rupjmaizi un ābolkÅ«kām, kurām āboli ņemti no paÅ¡as dārza. Savulaik mācÄ«tājs Arveds Celms rosinājis Grizeldu Kristiņu ierunāt kasetes lÄ«bieÅ¡u valodā un sÅ«tÄ«t tās Latvijas skolām. Nesen izdots lÄ«vu valodas mācÄ«bas disks, kurā Kristiņa kundze ierunājusi 10 dialogus. Pāris reižu Grizelda Kristiņa mērojusi tālo ceļu no Kanādas uz Latviju, lai apciemotu radus Vaides ciemā. DzÄ«vesbiedrs Voldemārs miris pirms 20 gadiem, bet Grizeldas Ä£imene ir meita SarmÄ«te, divi mazdēli un mazmazmeita. Lai veselÄ«ba un možs gars pasaulē vecākajai lÄ«bietei! //Pēc Miervalža Ceimura atmiņām un publikācijas laikrakstā «Latvija Amerikā» sagatavojis \\ Alnis Auziņš // {{tag>notikums lä«vi}} ~~DISCUSSION~~