====== Cik bagāti esam? ====== **Aprīļa beigās SlÄ«teres nacionālā parka administrācijas (SNPA) darbinieki piedalÄ«jās Baltijas jÅ«ras reÄ£iona pārrobežu sadarbÄ«bas programmas projekta «Baltijas Zaļā josta» otrajā forumā Palangā, Lietuvā. ** {{gallery>:zinas:2010:05:palanga}} ====== ====== Projektā iesaistÄ«ti 15 partneri no valsts un nevalstiskajām organizācijām Vācijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. IepazÄ«stoties ar partneru paveikto kopÅ¡ 2008. gada nogales, raisās pārdomas. Tā, piemēram, kāda nevalstiska dabas aizsardzÄ«bas organizācija Vācijā cenÅ¡as pievērst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, lai nosargātu iesāļo purvu industriālā teritorijā Ziemeļvācijā, Baltijas jÅ«ras krastā. Starp Ä·imikāliju cisternām un ostas termināļiem pārsimt kvadrātmetru platÄ«bā saglabājies gabaliņš dabiska mitrāja, kurā sastopamas retas, iesāļajiem purviem raksturÄ«gas augu un dzÄ«vnieku sabiedrÄ«bas. Pirms Å¡Ä«s teritorijas pārveidoÅ¡anas tur bijuÅ¡i nepārredzami, nepārejami purvi. Nu atlikuÅ¡i tikai nedaudzi. BÅ«tu tikai cilvēcÄ«gi atļaut //aborigēniem// — augiem un dzÄ«vniekiem — Å¡eit palikt un izdzÄ«vot. Nevalstisko organizāciju cÄ«kstēšanās ar uzņēmējiem un valsts iestādēm par dabas aizsardzÄ«bu Vācijā mēdz bÅ«t sekmÄ«ga tikai tad, ja izdodas piesaistÄ«t sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu un atbalstu. SabiedrÄ«bas attieksme pret dabas aizsardzÄ«bu lielākoties ir ļoti labvēlÄ«ga, un lēmējvara nevar to neņemt vērā. Tā, Å¡Ä·iet, ir demokrātiskas valsts iezÄ«me. Vācijā cilvēki dzÄ«vo bagātāk nekā Baltijas valstÄ«s, jo dabas resursus apsaimnieko intensÄ«vāk. Vācu kolēģi mÅ«s neizprata, kad teicām, ka dabas aizsardzÄ«ba Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav svira, ar kuru var panākt sabiedrÄ«bas atsaucÄ«bu. Vai dabas labklājÄ«ba Latvijā ir tik paÅ¡saprotama un neÅ¡Ä·iet kopjama? Vai novērtēt spējam tikai neglābjami zaudēto? Savukārt Polijas partneris stāstÄ«ja, kādas pÅ«les pieliekot, lai pārliecinātu lauku fermerus strādāt draudzÄ«gi dabai, tas ir, Baltijas jÅ«rai, neiepludinot upēs vircu un minerālmēslus. Sapratām, ka mēs darbojamies citādāk. CenÅ¡amies nacionālo parku padarÄ«t pieejamāku tÅ«ristiem, kā arÄ« veidot mÅ«sdienÄ«gu piedāvājumu interneta vidē. Veidojam jaunu dabas taku no Mazirbes lÄ«dz SÄ«kragam pa veco mazbānÄ«Å¡a stigu. Jau Å¡ogad atjaunosim iespēju kājāmgājējiem un riteņbraucējiem šķērsot Mazirbes upi un Ķikānu vietās, kur savulaik bija mazbānÄ«Å¡a tilti. Esam izdevuÅ¡i bukletu tÅ«ristiem par mazbānÄ«Å¡a vēsturi (1916 — 1963), kā arÄ« projektam veltÄ«tas «SlÄ«teres NP Ziņas». Skatu no Å lÄ«teres bākas jumta tagad var baudÄ«t ikviens interneta lietotājs visā pasaulē, ieejot mājaslapā www.slitere.lv. Å ajā lapā sadaļā «Vērosim dabu kopā» regulāri varat lasÄ«t, kas notiek SlÄ«teres mežā, un apskatÄ«t dzÄ«vnieku kustÄ«gas un nekustÄ«gas bildes. Otrs projekta partneris Latvijā, «Lauku ceļotājs», savā mājaslapā www.celotajs.lv izveidojis militāro objektu datu bāzi, kurā varat atrast gandrÄ«z visas padomju laika «zastavas». «Lauku ceļotājs» aicina ikvienu sÅ«tÄ«t atmiņas par pierobežas zonas laikiem, lai nesenā vēsture nepazustu. RudenÄ« pie mums atbrauks Ķīles (Vācija) universitātes Ä£eogrāfijas specialitātes studenti, lai klātienē iepazÄ«tos ar Latvijas zaļo piekrasti un Ä«paÅ¡i ar SNP. Esam zaļāki par bagāto brāli. Viņu interesi raisa tieÅ¡i mazpārveidotā daba aizsargājamās teritorijās. Tas, kā paÅ¡iem trÅ«kst. Latvija ar 50% meža, purviem un pļavām ir zaļa. Pagaidām. Tagad, krÄ«zes laikā, daudzviet cērtam mežu. Å Ä·iet, ka mazliet par daudz. Nocirstās priedes daudzviet bÅ«tu vēl varējuÅ¡as augt. Peļņa par Å¡o bagātÄ«bu ir niecÄ«ga. Nākamā reize, kas varēs cirst, bÅ«s pēc 100 gadiem… Ko darÄ«t? Jādomā paÅ¡iem. ==== «Baltijas Zaļā josta» ==== * saglabā, izmanto un attÄ«stÄ«ta dabas un kultÅ«ras mantojumu Baltijas jÅ«ras piekrastē, bijuÅ¡ajā Austrumeiropas un Rietumeiropas robežā jeb Dzelzs aizkara zonā; * izveido starptautisku sadarbÄ«bas telpu organizācijām, kas darbojas dabas aizsardzÄ«bas un ilgtspējÄ«gas attÄ«stÄ«bas jomā Baltijas jÅ«ras dienvidu un austrumu piekrastē; * demonstrē labas prakses paraugus tÅ«rismā, ekoloÄ£iskajā lauksaimniecÄ«bā, jÅ«ras un tās piekrastes saglabāšanā, iesaista sabiedrÄ«bu reÄ£ionu plānoÅ¡anā; * iekļaujas «Eiropas Zaļajā jostā» — starptautiskajā kustÄ«bā, kas veido dabas teritoriju tÄ«klu pāri Eiropai no Barenca lÄ«dz Melnajai jÅ«rai; * dod ieguldÄ«jumu Eiropas SavienÄ«bas Baltijas jÅ«ras reÄ£iona stratēģijas un Baltijas jÅ«ras vides aizsardzÄ«bas komisijas [[http://www.helcom.fi|HELCOM]] Baltijas jÅ«ras rÄ«cÄ«bas plānā, veicinot piekrastes ilgtspēju, kā arÄ« aizsargājot dabu un bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu. //Andra Ratkeviča// |{{:logo:bgb2s.jpg|}}|{{:logo:dap.jpg?80|}}|{{:logo:daudzveidibas_logo_devize.jpg?100|}}| {{tag>notikums slä«tere daba}} ~~DISCUSSION~~