Satura rādītājs
Cik bagÄti esam?
Aprīļa beigÄs SlÄ«teres nacionÄlÄ parka administrÄcijas (SNPA) darbinieki piedalÄ«jÄs Baltijas jÅ«ras reÄ£iona pÄrrobežu sadarbÄ«bas programmas projekta «Baltijas ZaÄ¼Ä josta» otrajÄ forumÄ PalangÄ, LietuvÄ.
 |  |
ProjektÄ iesaistÄ«ti 15 partneri no valsts un nevalstiskajÄm organizÄcijÄm VÄcijÄ, PolijÄ, LietuvÄ, LatvijÄ un IgaunijÄ. IepazÄ«stoties ar partneru paveikto kopÅ¡ 2008. gada nogales, raisÄs pÄrdomas. TÄ, piemÄram, kÄda nevalstiska dabas aizsardzÄ«bas organizÄcija VÄcijÄ cenÅ¡as pievÄrst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, lai nosargÄtu iesÄļo purvu industriÄlÄ teritorijÄ ZiemeļvÄcijÄ, Baltijas jÅ«ras krastÄ. Starp Ä·imikÄliju cisternÄm un ostas terminÄļiem pÄrsimt kvadrÄtmetru platÄ«bÄ saglabÄjies gabaliÅÅ¡ dabiska mitrÄja, kurÄ sastopamas retas, iesÄļajiem purviem raksturÄ«gas augu un dzÄ«vnieku sabiedrÄ«bas. Pirms Å¡Ä«s teritorijas pÄrveidoÅ¡anas tur bijuÅ¡i nepÄrredzami, nepÄrejami purvi. Nu atlikuÅ¡i tikai nedaudzi. BÅ«tu tikai cilvÄcÄ«gi atļaut aborigÄniem â augiem un dzÄ«vniekiem â Å¡eit palikt un izdzÄ«vot. Nevalstisko organizÄciju cÄ«kstÄÅ¡anÄs ar uzÅÄmÄjiem un valsts iestÄdÄm par dabas aizsardzÄ«bu VÄcijÄ mÄdz bÅ«t sekmÄ«ga tikai tad, ja izdodas piesaistÄ«t sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu un atbalstu. SabiedrÄ«bas attieksme pret dabas aizsardzÄ«bu lielÄkoties ir ļoti labvÄlÄ«ga, un lÄmÄjvara nevar to neÅemt vÄrÄ. TÄ, Å¡Ä·iet, ir demokrÄtiskas valsts iezÄ«me. VÄcijÄ cilvÄki dzÄ«vo bagÄtÄk nekÄ Baltijas valstÄ«s, jo dabas resursus apsaimnieko intensÄ«vÄk. VÄcu kolÄÄ£i mÅ«s neizprata, kad teicÄm, ka dabas aizsardzÄ«ba LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ nav svira, ar kuru var panÄkt sabiedrÄ«bas atsaucÄ«bu. Vai dabas labklÄjÄ«ba LatvijÄ ir tik paÅ¡saprotama un neÅ¡Ä·iet kopjama? Vai novÄrtÄt spÄjam tikai neglÄbjami zaudÄto?
SavukÄrt Polijas partneris stÄstÄ«ja, kÄdas pÅ«les pieliekot, lai pÄrliecinÄtu lauku fermerus strÄdÄt draudzÄ«gi dabai, tas ir, Baltijas jÅ«rai, neiepludinot upÄs vircu un minerÄlmÄslus.
SapratÄm, ka mÄs darbojamies citÄdÄk. CenÅ¡amies nacionÄlo parku padarÄ«t pieejamÄku tÅ«ristiem, kÄ arÄ« veidot mÅ«sdienÄ«gu piedÄvÄjumu interneta vidÄ. Veidojam jaunu dabas taku no Mazirbes lÄ«dz SÄ«kragam pa veco mazbÄnÄ«Å¡a stigu. Jau Å¡ogad atjaunosim iespÄju kÄjÄmgÄjÄjiem un riteÅbraucÄjiem Å¡Ä·Ärsot Mazirbes upi un ĶikÄnu vietÄs, kur savulaik bija mazbÄnÄ«Å¡a tilti. Esam izdevuÅ¡i bukletu tÅ«ristiem par mazbÄnÄ«Å¡a vÄsturi (1916 â 1963), kÄ arÄ« projektam veltÄ«tas «SlÄ«teres NP ZiÅas». Skatu no Å lÄ«teres bÄkas jumta tagad var baudÄ«t ikviens interneta lietotÄjs visÄ pasaulÄ, ieejot mÄjaslapÄ www.slitere.lv. Å ajÄ lapÄ sadaÄ¼Ä Â«VÄrosim dabu kopÄ» regulÄri varat lasÄ«t, kas notiek SlÄ«teres mežÄ, un apskatÄ«t dzÄ«vnieku kustÄ«gas un nekustÄ«gas bildes. Otrs projekta partneris LatvijÄ, «Lauku ceļotÄjs», savÄ mÄjaslapÄ www.celotajs.lv izveidojis militÄro objektu datu bÄzi, kurÄ varat atrast gandrÄ«z visas padomju laika «zastavas». «Lauku ceļotÄjs» aicina ikvienu sÅ«tÄ«t atmiÅas par pierobežas zonas laikiem, lai nesenÄ vÄsture nepazustu.
RudenÄ« pie mums atbrauks Ķīles (VÄcija) universitÄtes Ä£eogrÄfijas specialitÄtes studenti, lai klÄtienÄ iepazÄ«tos ar Latvijas zaļo piekrasti un Ä«paÅ¡i ar SNP. Esam zaļÄki par bagÄto brÄli. ViÅu interesi raisa tieÅ¡i mazpÄrveidotÄ daba aizsargÄjamÄs teritorijÄs. Tas, kÄ paÅ¡iem trÅ«kst.
Latvija ar 50% meža, purviem un pļavÄm ir zaļa. PagaidÄm. Tagad, krÄ«zes laikÄ, daudzviet cÄrtam mežu. Å Ä·iet, ka mazliet par daudz. NocirstÄs priedes daudzviet bÅ«tu vÄl varÄjuÅ¡as augt. PeļÅa par Å¡o bagÄtÄ«bu ir niecÄ«ga. NÄkamÄ reize, kas varÄs cirst, bÅ«s pÄc 100 gadiem⦠Ko darÄ«t? JÄdomÄ paÅ¡iem.
«Baltijas ZaÄ¼Ä josta»
- saglabÄ, izmanto un attÄ«stÄ«ta dabas un kultÅ«ras mantojumu Baltijas jÅ«ras piekrastÄ, bijuÅ¡ajÄ Austrumeiropas un Rietumeiropas robeÅ¾Ä jeb Dzelzs aizkara zonÄ;
- izveido starptautisku sadarbÄ«bas telpu organizÄcijÄm, kas darbojas dabas aizsardzÄ«bas un ilgtspÄjÄ«gas attÄ«stÄ«bas jomÄ Baltijas jÅ«ras dienvidu un austrumu piekrastÄ;
- demonstrÄ labas prakses paraugus tÅ«rismÄ, ekoloÄ£iskajÄ lauksaimniecÄ«bÄ, jÅ«ras un tÄs piekrastes saglabÄÅ¡anÄ, iesaista sabiedrÄ«bu reÄ£ionu plÄnoÅ¡anÄ;
- iekļaujas «Eiropas ZaļajÄ jostÄ» â starptautiskajÄ kustÄ«bÄ, kas veido dabas teritoriju tÄ«klu pÄri Eiropai no Barenca lÄ«dz Melnajai jÅ«rai;
- dod ieguldÄ«jumu Eiropas SavienÄ«bas Baltijas jÅ«ras reÄ£iona stratÄÄ£ijas un Baltijas jÅ«ras vides aizsardzÄ«bas komisijas HELCOM Baltijas jÅ«ras rÄ«cÄ«bas plÄnÄ, veicinot piekrastes ilgtspÄju, kÄ arÄ« aizsargÄjot dabu un bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu.
Andra RatkeviÄa
 |  |  |