Satura rādītājs

Projekts «Baltijas Zaļā josta»

Slīteres nacionālā parka administrācija un tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» darbojas starptautiskajā projektā «Baltijas Zaļā josta», kuru līdzfinansē Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonds Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2007–2013.

Projekta «Baltijas Zaļā josta» Latvijas partneri: Slīteres nacionālais parks un lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» projekta darbības laikā līdz 2012. gada sākumam:

Kas ir «Eiropas Zaļā josta»

Cauri Eiropai aptuveni 8500 km garumā stiepjas josla, kas savulaik atdalīja Austrumeiropu no Rietumeiropas. No Eiropas ziemeļu galējā punkta, šķērsojot Centrāleiropu pa Slovēnijas, Ungārijas un Horvātijas robežu līdz pat Melnajai, Egejas, Jonijas un Adrijas jūrai, noslēdzoties pa Albānijas, Maķedonijas, Rumānijas, Serbijas, Melnkalnes un Turcijas robežu, izlokās zaļa josla, kas kopumā ietver 3272 aizsargājamās dabas teritorijas. Šo teritoriju sauc par «Eiropas Zaļo jostu» (European Green Belt).

Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība(IUCN) «Eiropas Zaļo jostu» izveidoja kā koordinētu starptautisku iniciatīvu, kas apvieno nacionālos parkus, dabas parkus, biosfēras rezervātus un pārrobežu aizsargājamās teritorijas, kā arī neizsargātas dabas teritorijas. Tā atbalsta reģionālās attīstības centienus dabas saglabāšanas jomā ar nolūku izveidot Eiropas ekoloģiskā tīkla pamatu, ietverot svarīgākās bioloģiskās daudzveidības dabiskās izplatības vietas 23 valstīs.

Projekts «Baltijas Zaļā josta» seko «Eiropas Zaļās jostas» principiem un iekļaujas tās darbībā.

Projekts «Baltijas Zaļā Josta»:

Dalībvalstis

Projekta vadības centrs atrodas Vācijā, Ķīles Universitātes piekrastes ģeogrāfijas institūta paspārnē. To īsteno partneri no Vācijas, Polijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.

Vācija

«Baltijas Zaļā Josta» Vācijā ir aptuveni 1750 km gara, no kuras lielākā daļa pieder Meklenburgas – Rietumpomerānijas federālajai zemei. Šī vieta ir bagāta ar tādām dabas pērlēm, kā piekrastes lagūnas, klintis, smilšainās pludmales, rifi, saliņas un platas upju grīvas. Šobrīd tās apdraud viesnīcu kompleksi, rūpnīcas, naftas vadi un citi piesārņojuma avoti. Tādēļ «Baltijas Zaļās jostas» galvenais mērķis ir aizsargāt unikālās dabas vērtības gan jūrā, gan uz sauszemes, izveidojot vietējo autoritāšu, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju tīklu, kas būtu gatavi informēt cilvēkus par dabas aizsardzību.

Polija

Polijas piekrastes kāpas un klinšu krastus ar iekšzemi saista gruntsūdeņu kustība un Oderas - otrās lielākās Baltijas jūrā ietekošās upes, plūdums. Galvenais jūras piesārņojuma avots ir lauksaimniecība. Gar upes krastiem ir izvietojušās apmēram 2.6 milj. Fermu, kuru notekūdeņi nonāk upēs. Projekta „Baltijas Zaļā Josta“ ietvaros tiek veikta lauksaimnieku konsultēšana un apmācīšana, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku lielfermu monitorings.

Lietuva

Mūsu kaimiņzemē Lietuvā projektā izstrādā ieteikumus, kā aizsargāt jūras piekrasti. Jau tagad notiek mēģinājumi novērst apmēram 100 km garās Kuršu kāpas eroziju. Šāda problēma ir manāma arī Palangas pludmalē, kur izveidots Piejūras reģionālais parks.

Igaunija

Otri kaimiņi — igauņi, kuru krasta līnija stiepjas 3800 km, ieskaitot vairākas salas, plāno izveidot piekrastes vērtību un iespējamo tūrisma objektu uzskaitījumu un aprakstu. Tikmēr Vormsi salu apdraud pārāk strauja tūrisma attīstība, kas nonāk pretrunā ar vietējo salas iedzīvotāju vērtībām un identitāti. Projekta partneri Igaunijā ir uzsākuši sadarbību, kuras rezultātā top salas pārvaldes plāns, ievērojot ICZM (Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana) rekomendācijas.

Krievija

Krievijai pieder 100 km gara krasta josla Somijas līcī, pie kuras atrodas trīs unikālas dabas teritorijas: Kotlu, Kurgaļskas un Ļebjažes rezervāts. Šobrīd šī teritorija ir krietni noslogota, jo tur atrodas Ustlugas osta, Saules pilsēta un nesen uzsākta atomelektrostacijas būve. Lai informētu cilvēkus par dabas un kultūras vērtībām šajā reģionā, Baltijas dabas fonds plāno iekārtot speciālu autobusu, lai rīkotu informatīvas kampaņas. Pēterburgas apkārtnē daudziem iedzīvotājiem pieder vasaras dārza mājas. Šīm mājām tiek izmantotas ārējās, sausās tualetes, kas ir sanitārajām normām neatbilstošas, šādā veidā piesārņojot gruntsūdeņus, blakusesošās upes un ezerus. Tiek plānots īstenot pilotprojektu, lai demonstrētu ilgtspējīgu sanitāriju.

Andra Ratkeviča

Projektu
Interreg IVb programmā
līdzfinansē ES