Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/arhivs/vecas_zinas/2009/2009.11.11.martindiena_atnakusi.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

«Mārtiņdiena atnākusi»

10. IX Dundagas bērnudārzā notika jauks pasākums «Mārtiņdiena atnākusi, ziemai vārtus atvērusi», ko veidoja 1. grupiņa.

Mārtiņdienu vadīja Saimniece Gunta, viņai palīdzēja mūzikas skolotāja Rudīte. Sarīkojums sākās ar rīta danci, lai visu dienu labi veiktos. Tad Saimniece aicināja katru grupiņu uzstāties ar saviem skaņu rīkiem, ko kopīgi ar bērniem bija gatavojuši viņu māmiņas un tēti. Kādam tā bija plastmasas pudele, pilna ar pupām, citam divžuburu kociņš, rotāts ar spalvām vai dzijas diegiem, vēl dažam kas pavisam cits. Skaitot tautasdziesmas par Mārtiņiem, mazuļi izmantoja arī savus skaņu rīkus. Kopumā sanāca braši: skanēja, ka rīb.

Taču vēl stiprāks pēc uzstāšanās bija klauvējiens pie durvīm — tur nāca ķekatas: dzeltena Bitīte, krāšņs Gailis, pelēcīgs Zirgs, brūns Lācis, aszobains Vilks, bārdains Āzis un ragaina Kaza. Saimniece pirmo centrā aicināja Zirgu un jautāja bērniem, kādā veidā šis dzīvnieks cilvēkiem kalpo. Bērni domāja — izjādēm, bet Saimniece pastāstīja, ka senāk bez tā zemnieks saimniecībā nemaz nevarēja iztikt, jo zirgs darījis dažādus darbus. Ķekatnieku Zirgs gan nekādos darbos neiesaistījās, bet bērnus izdancināja.

Kā ļoti nozīmīgu personu Mārtiņos Saimniece nosauca Gaili, tikai lūdza bērniem nesacīt, ko ar viņu dara. Kādam gan izspruka, ka cep, taču pats Gailis nemaz nelikās to dzirdam. Ciemiņš uzdeva mīklas, kuru atminējums bija viens vienīgs — viņš pats. Gailis bērniem izrādīja arī visu savu saimi: skaisto, balti dzelteno sieviņu Vistiņu un mazos cālīšus.

Kaza jutās lepna par nopirkto Āzi un kopā ar to un bērniem gāja rotaļā. Visbēdīgākais ciemiņš izrādījās Vilks, jo aitas un kazas jau kūtī, ko lai viņš liek uz kārā zoba? Taču, tā kā bija svētki, viņš meta skumjas pie malas un, dziedādams «Kripata, krapata», vadīja visus pa savām meža takām. Kāpēc «Kripata, krapata»? Tāpēc, ka tā pelēcis iet pa mežu, reizēm ļoti ātri, reizēm lēni. Bet, kad Vilks nometa savu nūju, katram bija jāsastingst tajā pozā, kurā viņš atradās.

Kad pašā viducī ielidoja Bitīte, Saimniece jautāja, vai bērniem garšo medus, un visi skaļi un pārliecinoši apgalvoja: «Jā!» Kopā ar Bitīti visi izložņāja rožu dārziņu, spēlēdami «Kas dārzā?». Bet, tā kā neviens te Bitītes medu neredzēja, par pagaršošanu pat nerunājot, Saimniecei radās aizdomas, vai tik to nebūs apēdis Lācis, jo viņš rudenī kārtīgi saēdas un uz Mārtiņiem tam uznāk ziemas miegs. Lācis gan vēl negulēja, bet tāds miegains izskatījās. Taču tikai līdz brīdim, kad viņš aicināja visus kā mazus lācēnus blēņoties un dejoties.

Tā kā ķekatnieki ilgi nevienā mājā neuzturas, visi, vēl kopā dejodami, izšūpojās, lai būtu skaista, sniegota, pūkaina ziema, un tad jau atvadījās no ciemiņiem, lai gaidītu tos atkal nākamgad.

Diāna Siliņa

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2009/2009.11.11.martindiena_atnakusi.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki