Tikšanās ar Kārli Lagzdiņu

11. XI vakarā kolcinieki baudīja novadnieka Kārļa Lagzdiņa dzīves stāstu.

Kārlis Lagzdiņš

… Kolkas Tautas nama un mūzikas skolas logos mirdz iedegtas svecītes. Savāda svētku un mājīguma sajūta. Mazajā zālītē sapulcējušies ļaudis, tasītēs kūp smaržīga tēja, un ar lielu nepacietību un interesi gaidām vakara viesi — Kārļonkuli no Ēvažiem, trīs mūzikas skolas audzēkņu vectētiņu.

Pirms 7 gadiem mēs — Kolkas jauktais koris un mūzikas skolas koklētāji un dziedātāji — bijām Maskavā, kur sniedzām Valsts svētku koncertu Latviešu biedrības namā un viesojāmies pie biedrības kora «Tālava». Braucot pa Maskavas ielām, Kārļonkuls autobusā mums spēlēja mutes ermoņikas un laiku pa laikam stāstīja par piedzīvoto izsūtījuma laikā. Jau tad ar dziļu interesi klausījāmies un apbrīnojām viņa sirsnīgumu, patiesumu, dzīvesprieku un dziļo ticību.

Latvijas vēstures lappusēs daudz esam lasījuši par pēckara izsūtīšanu, par latviešu apsūdzēšanu it kā Dzimtenes nodevībā, nacionālismā, par piedzīvoto lēģeros, dzīvi Sibīrijā. Dzirdēt to no cilvēka, kas pārdzīvojis baismīgos notikumus, ir daudz iespaidīgāk. Kārļonkuļa stāstījums bija tik pārdomāts, dziļš un aizkustinošs, ka laiku pa laikam gan klausītāji, gan pats stāstītājs nobirdināja saviļņojuma, sāpju un reizē prieka asaras. It kā kamols kaklā, cik daudz netaisnības, cik ciešanu — bads, neziņa, slimības, ilgas pēc mājām. Atkal satikšanās ar vecākiem Sibīrijā pēc septiņiem atšķirtības gadiem pašā Ziemas svētku vakarā, ciešā draudzība vēl līdz šai dienai ar iepazītajiem izsūtījuma biedriem… Šie notikumi liek mums visiem izprast dzīves pamatvērtības — mīlestību pret Dievu, pret sev tuvajiem, savu Dzimteni.

Ar apbrīnu vērojām iekšēji spēcīgo cilvēku, kurš arī tik traģiskus notikumus spēj atcerēties, savā stāstījumā iemetot pa drumstaliņai humora, optimisma, dzīvot prieka. Kārļonkuls mums arī šajā vakarā bija sagatavojis pārsteigumus. Viņš spēlēja mutes ermoņikas un ģitāras pavadījumā dziedāja dažādas izsūtīto dziesmas, meža brāļu dziesmu «Mazais bunkurītis» un 19. divīzijas himnu.

Cik liels spēks ir dziļai ticībai, mūzikai un mīlestībai, kas neapšaubāmi palīdzēja izdzīvot kā gaisma tuneļa galā! Šī bija labākā vēstures stunda mūsu mūžā, un ļoti gribētos, lai šo stāstu dzirdētu arī jaunieši, jo lielākā vērtība esi tu pats un cilvēciskās attiecības.

Lai Kārļonkulim svētīgi mūsu Latvijas valsts svētki, laba veselība un lai saglabājas iekšējais gaišums un dzīvot prieks!

Inora Sproģe, Evita Ernštreite un Dzintra Tauniņa

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2009/2009.11.16.tiksanas_ar_karli_lagzdinu.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki