Atzinība mūsu Viesturam Rēriham

Valsts svētkos 18. XI Kolkas Tautas namā mūsu maestro Viesturs Rērihs saņēma Dundagas novada domes augstāko apbalvojumu «Par mūža ieguldījumu».

Nu jau 25 gadus Viesturs ir man darba biedrs — sākumā pamatskolā, nedaudz vēlāk jau mūsu pašu izveidotajā mūzikas skolā. Par Viesturu varu teikt pavisam īsi –— darbs, darbs un vēlreiz darbs. Daudz esam bijuši arī kopā ārpus tā, un tad redzu, ka aiz Viestura vīrišķīgās ārienes un dzelžainās stingrības slēpjas pavisam cits cilvēks — ļoti emocionāls, sirsnīgs, saprotošs, iekšēji dziļš un reizē humora pilns.

Pavisam nesen Viesturs svinēja apaļu savas dzīves jubileju, un arī mūsu pūtējiem šogad aprit apaļa gadskārta — 35.

Pārdomājot šeit, Kolkā, aizvadītā laika vērtīgākās atziņas, Viesturs droši var teikt, ka liktenis dāvājis ne tikai šo skaisto vietu un mazos pūtējus, bet arī daudzus labus cilvēkus, kas atbalstīja, palīdzēja, lika izjust drošību šaubu mirkļos. Cik labi, ka ir tādi cilvēki, kurus visu mūžu vari saukt par savējiem! Kolcinieki nemaz tik viegli nepieņem svešos, cits tā arī visu mūžu paliek ienācējs. Viesturs atceras, ka reiz Kolkas veči pienākuši klāt un kā lielāko atzinību pateikuši, ka viņš ir savējais. Tā ir milzīgi liela un lepna goda zīme.

Tikai mūzikas mīlestība un fantastiskais darbs, kas Viesturam šūpulī likts, ir pamats spēcīgajam pūtēju orķestrim tik mazā jūrmalas ciemā, tik mazā lauku skolā. Un tas neapšaubāmi ir mūsu lepnums.

Cilvēks piedzimst divreiz — pirmoreiz no mīlestības, otrreiz no darba. Šodien Viesturs noteikti ir pateicīgs saviem vecākiem par mīlestību, rūpēm un atbalstu savas dzīves sākumā un mīļuprāt atceras bērnības gadus Ģibzdes «Jaunburtnieku» mājās. Pirmais Viestura mūzikas skolotājs — Ernests Ābols Dundagā, tad seko mācības Ventspils mūzikas vidusskolā. Pēc tās beigšanas 1974. gadā Viesturu dzīves ceļš atveda uz Kolku, sākumā par kluba vadītāju, bet pavisam drīz viņš atrada dzīves lielāko piepildījumu, izveidojot orķestri. Tā sagadījās, ka tieši tie gadi Latvijā bija pūtēju mūzikas ziedu laiks, jo virsotnē stāvēja cilvēks, kam pūtēju mūzika bija dzīvesveids, — maestro Gunārs Ordelovskis. Lai veidotu savu mūzikas zemi, arī augsne šeit bija labvēlīga, jo Rūdolfa Ermanbrika un Aiņa Ēķupa atstātais mantojums licis Kolkas vārdam skanēt arī pirms Viestura.

Uz jautājumu par dvēseles augstāko stundu,Viesturs atbild bez vilcināšanās — tie ir Skolēnu dziesmu svētki ar neizmirstamām atmiņām, saviļņojumu un kopības izjūtu. Pirmajos divos svētkos, piedaloties ar pavisam niecīgu orķestra sastāvu, izdevās iegūt 2. vietas diplomus.

1989. gadā Viestura 3. Dziesmu svētki Kolkas pūtējiem melnos cilindros un frakās ir īpaši, jo mājās atvests Dziesmu svētku karogs un 1. vietas diploms.

Varētu minēt neskaitāmus koncertus, skates, salidojumus, ekskursiju braucienus, goda rakstus un atzinības, taču lielākā vērtība ir paši orķestranti. Interesanti, ka Viestura sarakstos audzēkņi nav minēti ar savu vārdu, bet gan ar instrumenta nosaukumu. Uz kārtējo izbraukumu drūzmējoties pie autobusa, bērni pacietīgi gaida atļauju iekāpt, un tad atskan Viestura balss: pirmās iekāpj meitenes, tad kornetes, tad trompetes. Basam un lielajām bungām diezgan ilgi jāpagaida…

Mūzikas pasaulē Viesturs ievadījis arī meitas — Rudīti, Ivetu un Aivu. Šodien ar lielu lepnumu skatāmies uz Viestura audzēkņiem Raivi Māguru un Ingu Leli, bet īpašs prieks par paša Viestura studijām un Liepājas akadēmijas absolvēšanu.

Lai daudz spēka, enerģijas, izturības jaunos orķestrantus audzinot, un lai izdodas nākamās vasaras Dziesmu svētki!

Inora Sproģe

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2009/2009.11.19.atziniba_musu_viesturam_reriham.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki