«Krīze beigsies nākamā gada pēdējā ceturksnī»

Tā teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, 4. XII pārpildītajā Dundagas pilī tiekoties ar iedzīvotājiem Latvijas Avīzes rīkotās lasītāju dienas iesākumā.

Vispirms Ministru prezidents skaidroja nesen pieņemto nākamā gada budžetu. Lai cik smags un nepopulārs, tas tomēr ir finanšu pamats, uz kura tālāk attīstīt ekonomiku. Daudzi jautā, cik pamatoti ir krīzes laikā mazināt izdevumus un celt nodokļus. Jebkurš ekonomists pateiks, ka, šādi rīkojoties, tiešā veidā ekonomiku neattīstīs. Gluži otrādi, daudzas valstis līdzīgā situācijā ar papildu izdevumiem no valsts budžeta cenšas noturēt ekonomisko aktivitāti. To var atļauties zemes, kas ekonomikas uzplaukuma laikā ir īstenojušas saprātīgu fiskālo politiku, veidojušas budžetu ar pārpalikumu. Tad recesijas laikā var atļauties zināmu budžeta deficītu. Latvijā diemžēl budžetu nelīdzsvaroja tad, kad bija divciparu ekonomiskā izaugsme, un pašlaik, kad ir divciparu recesija, neviens mums nav gatavs vairāk aizdot, lai šo deficītu nosegtu.

Pērn gada nogalē, kad stāvokli īpaši sarežģīja neatliekamais jautājums ar «Parex» banku, valdībai bija jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem, lai varētu finansēt budžeta deficītu. Esam pieņēmuši daudzus grūtus lēmumus un veikuši nepopulārus pasākumus, un tomēr budžeta deficīts šogad būs ap 9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir trīsreiz vairāk nekā pieļauj Māstrihtas kritēriji. Nākamgad budžeta deficītu plānojam apmēram 7,5%. Tik liels deficīts nozīmē, ka strauji pieaug valsts parāds. Līdz krīzei tas bija samērā mazs un tā apkalpošanai nevajadzēja pārāk daudz tērēt, bet krīzes beigās tas tuvosies 60% no iekšzemes kopprodukta, kas ir smaga nasta.

Taču ar 2010. gada budžetu un visiem samazināšanas pasākumiem finanšu stabilitātes pamatus esam ielikuši. Kā attīstīt ekonomiku un radīt jaunas darbavietas?

Pirmais un būtiskākais resurss ir ES fondi. Apmēram 6% no iekšzemes kopprodukta varam novirzīt daudzu infrastruktūras projektu finansēšanai, uzņēmējdarbības, eksportspējīgo nozaru atbalstam. Tātad ekonomisko izaugsmi panāksim nevis ar iekšzemes patēriņu, jo ar fiskālo konsolidācijas politiku mēs to neveicinām, bet gan atbalstot eksportu. Tāpēc esam iedarbinājuši eksportkredīta garantijas shēmu, piešķīruši papildu līdzekļus, lai tā darbotos. Esam pieņēmuši vairākus lēmumus mikrouzņēmumu atbalstam, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, pamatkapitāla prasības. Nākamā gada sākumā pieņemsim pēdējo punktu šajā atbalsta paketē, vienoto nodokli un patentu maksas, kas ievērojami atvieglos nodokļa nomaksas mazajiem un mikrouzņēmumiem.

Svarīgs jautājums līdztekus ekonomiskajai izaugsmei ir sociālā aizsardzība. Papildus esam ieviesuši sociālās drošības tīklu, kas paredz risināt aktuālākās problēmas. Jau gada vidū pagarinājām bezdarbnieku pabalstu izmaksu visiem bezdarbniekiem līdz 9 mēnešiem, jo tagad ir grūti ātri atgriezties darba tirgū. Tāpat no 1. X esam paaugstinājuši garantētā minimāla ienākuma pabalstu un atcēluši ierobežojumu (agrāk — 9 mēnešus), cik ilgi to var saņemt. Šo pabalstu saņem tad, kad nevar vairs saņemt arī bezdarbnieka pabalstu. Zinām pašvaldības budžetus, tāpēc pusi šī pabalsta līdzfinansē no valsts budžeta, tāpat no valsts budžeta līdzfinansēs 20% no mājokļa pabalsta. Pieņemti pasākumi izglītības jomā, nodrošinot 5 un 6 gadīgo apmācību un atbalstu pašvaldībām tajās vietās, kurās skolas slēgtas. Ir nodrošināta atvieglota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība maznodrošinātajiem, kas var iet pie ārsta bez pacienta iemaksas, un kompensējamos medikamentus virs 50 latiem gadā simtprocentīgi atmaksās no valsts budžeta.

Tātad krīzes pārvarēšanai valdības darbība noris trīs galvenajos virzienos: fiskālā konsolidācija un budžeta deficīta samazināšana, ekonomikas stimulēšanas pasākumi, drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Nākamais gads būs daudz vieglāks salīdzinājumā ar aizvadāmo gadu.

Tālāk sekoja jautājumi un atbildes.

Dundadznieku iepriekš sagatavotos jautājumus uzdeva «Latvijas avīzes» žurnālists Viesturs Serdāns.

— Kad beigsies krīze?

— Tā kā finansiālo stāvokli izdevies daudzmaz stabilizēt, varam uzskatīt, ka piepildīsies arī Ekonomikas ministrijas prognozes par recesijas beigām un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nākamā gada ceturtajā ceturksnī.

— Vai līdz šim esat bijis Dundagā, un ar ko tā jums saistās?

— Esmu bijis ekskursijā. Dundaga vispirms man saistās ar pili.

— Vai esat rēķinājis un vai jūs pats varētu mēnesi izdzīvot ar minimālo algu?

— Ja vajadzētu, tad varētu. Kredītsaistību man nav. Studenta laikos iztiku ar tā laika minimālo algu.

— Vai nojaušat, cik liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir uz izdzīvošanas robežas?

— Ļoti liela daļa. Bezdarbs — 20% no darba spējīgajiem iedzīvotājiem — ir augstākais ES. Tāpēc prioritārie pasākumi ir veicināt nodarbinātību. Svarīga ir bezdarba pabalstu pagarināšana, pagaidu darbi pašvaldībās ar stipendijām. Pa īstam ar to tiksim galā, tikai augot ekonomiskajai aktivitātei.

— Cik ilgi pensionārs ar 109 latiem mēnesī spēs maksāt apmēram 10 nodokļus un vēl dzīvot?

— Zinām pensionāru un maznodrošināto problēmas, saprotam, ka ar maziem ieņēmumiem pilna apjoma nodokļus nenomaksāt. Tāpēc ir radītas iespējas, ko maznodrošinātajiem dodam ar sociālās drošības tīklu. Jāizmanto tās nodokļu atlaides, kas maznodrošinātajiem ir pieejamas. Piemēram, var saņemt atlaides līdz 90% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

— Plašsaziņas līdzekļiem jūs par sevi gandrīz neko neesat vēstījis. Mazliet tomēr pastāstiet, lūdzu!

— Visu laiku esmu pieturējies pie uzskata, ka privāto dzīvi nevajag jaukt politikā, un pie tā arī pieturēšos.

— Kur jūs dzīvojat?

— Parastā daudzdzīvokļu mājā, trīsistabu dzīvoklī.

— Ko dara jūsu kundze?

— Nodarbojas ar nekustamā īpašuma un attīstības biznesu.

— Pērk un pārdod?

— Nē, vairāk būvē.

— Vai jūs, kļūstot par Ministru prezidentu, saņēmāt kādu pārejas kompensāciju?

— Nē, kompensācijas nesaņemu.

— Ja jūsu spēkos būtu paveikt pilnīgi visu kā pasakā, tad kādas trīs lietas tautas labā jūs izdarītu?

— Ja varētu pilnīgi visu, tad kāpēc tikai trīs? (Aplausi.)

— Daudzi grib zināt: vai nākamajā gadā vēl samazinās pensijas?

— Nē, nesamazinās. Tas budžetā ierakstīts.

— Bet, ja kurpe spiedīs?

— Nedomāju, ka būsim tādā stāvoklī. Budžets stabilizējas. Šogad salīdzinājumā ar jūnija prognozēm plāna neizpilde ir par 3–4%. Jau oktobrī, plānojot 2010. gada budžetu, esam attiecīgi koriģējuši ieņēmumu daļu, par 56 miljoniem ieņēmumu prognozi samazinājuši. Tendences esam ņēmuši vērā. Budžetā ir reālas prognozes.

— Vai taisnība, ka Latvija katru dienu par 4 miljoniem vairāk tērē nekā ieņem?

— Tad jārēķina, ievērojot, ka prognozējamais budžeta deficīts ir ap 9%. iespējams, ka tuvu šim skaitlim var būt. Budžetā ir lielie parametri, tos rēķina ne jau dienā, bet uz kopproduktu, pret valsts ekonomikas lielumu. Svarīgi ir kritēriji, cik liels budžeta deficīts ir saprātīgs. Kā jau teicu, līdz Māstrihtas kritērijiem mums vēl ļoti tālu, bet, panākot finanšu stabilitāti, šos jautājumus atrisināsim.

— Kur palika Kalvīša un Godmaņa valdības sakrātie miljoni?

— Kalvīša valdība neko nebija sakrājusi, un tā ir lielākā bēda, ka straujās ekonomikas izaugsmes laikā, kad nodokļu ieņēmumi pieauga, neizveidoja sabalansētu budžetu. Pārpalikumu no sociālā budžeta izmantoja, lai segtu pamatbudžeta deficītu. Kopumā budžetā bija deficīts, līdz ar to nekādu uzkrājumu nebija. Sākoties recesijai, jau tā nelīdzsvarotais budžets kļuva par budžetu ar ļoti lielu mīnusu.

— Arī uzkrātā pensiju nauda tika paņemta?

— Šos līdzekļus jau katru gadu tērēja, lai segtu pamatbudžeta deficītu. Arī sociālajā budžetā pašreiz ir deficīts.

— Vai vajadzēja vai nevajadzēja glābt «Parex» banku? Vai saistībā ar «Parex» kāds jātiesā?

— Lēmums pārņemt banku bija pareizs. Cits jautājums, ka to izdarīja, maigi izsakoties, ļoti neprofesionāli, un rezultātā «Parex» izveidojās 3 miljardu liels caurums, pieļāva nesaprotamu labvēlību pret bijušajiem akcionāriem, ir vēl citas būtiskas neskaidrības: kāpēc laikus neierobežoja depozītu aizplūšanu, kāpēc sākumā bija uzstādījums pārņemt tikai 51% akciju? Jāpiebilst gan, ka Parex nefinansē no valsts budžeta, tie ir vai nu aizdevumi no Latvijas Bankas, vai no Valsts kases, kurus ņem no starptautiskajiem aizdevumiem. Tā ir atšķirība.

Finanšu ministrs Repše jau vasarā prokuratūrā lūdza izmeklēt «Parex» pārņemšanu, ir ierosināts kriminālprocess, un notiek izmeklēšana.

— Vai jūs pieļaujat, ka Latvijā kādreiz kādu arestēs par valsts izzagšanu?

— Precedenti ir bijuši, un personas ir krimināli sodītas par pārkāpumiem. Protams, varētu vēlēties, lai vairāk vainīgo sauktu pie atbildības, bet reizēm nākas sastapties ar citu partiju pretdarbību, kā tas pašlaik ir Jakāna gadījumā.

— Vai nebaidāties, ka jūs pašu var arestēt par nemākulīgu valsts vadīšanu, kad citi nāks pie varas?

— Citi problēmas nebija risinājuši, kādam bija jāpieņem nepopulāri lēmumi un finanses jāstabilizē. To arī esam darījuši.

— Vai no «Jaunā laika» nevajag citu finanšu ministru, jo Repše zina tikai griezt nost? Un otrs: vai pasaulē vēl ir valsts, kurā finanšu ministram pašam ir miljonu lieli kredīti?

— Par citu finanšu ministru neesam domājuši. Ministriem ir kredītsaistības arī citās valstīs.

— Kāpēc Latvijā ir dziļākā krīze Baltijā?

— Iemesli ir fiskālā politika un budžeta deficīts. Igauņi pēdējos gados bija sabalansējuši budžetu un pat izveidojuši to ar pārpalikumu. Arī lietuvieši īstenojuši saprātīgāku fiskālo politiku. Kaut gan — abām valstīm arī tagad ir nopietnas budžeta problēmas. Otrs iemesls — ne Igaunijā, ne Lietuvā nav bijusi vajadzība nacionalizēt un pārņemt kādu no lielajām bankām, kā mums «Parex». Pašlaik Igaunija samērā sekmīgi ar grūtībām tiek galā un pat šogad grib izpildīt Māstrihtas kritērijus.

— Vai jums kādreiz ir bijis neērti cilvēkiem acīs skatīties?

— Protams. Pieņemt smagus lēmumus nav viegli.

— Jautājums par pensiju samazināšanu. Jūs taču zinājāt, ka tas notiks dienu pēc vēlēšanām?

— Jūnijā sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem bija ļoti smagas, centāmies panākt, lai būtu jāgriež pēc iespējas mazāks budžeta apjoms. Diemžēl par to neizdevās vienoties. Pamatbudžeta izdevumos pašlaik esam 2005. gada līmenī, sociālo budžetu esam pasargājuši daudz lielākā mērā — tajā esam 2008. gada līmenī.

— Lietuvieši apsolījuši kaut kad maksāt atpakaļ noņemtās pensijas. Vai jūs arī gatavojaties solīt?

— Likums, ko pieņēma, saucās 2009.–2012. gadam, tas ir, krīzes periodam. Kad to pārvarēsim, tad atgriezīsimies pie normāla stāvokļa.

— Tad 2012. gada pensijas būs atpakaļ vismaz iepriekšējā līmenī?

— Valdībai ir dots uzdevums katru pusgadu izvērtēt reālo situāciju sociālajā budžetā un nākt ar priekšlikumiem, kad varam atgriezties pie normālas situācijas. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi pārvarēsim krīzi un cik ātri pieaugs ieņēmumi. Pēc 2012. gada šī likuma darbības termiņš izbeidzas.

— Bet, ja tiesa lems?

— Protams, valdība pildīs Satversmes tiesas spriedumu, te nav diskusiju.

— Juris Paiders teicis, ka Latvijai nauda ir, aizdevums nebija nepieciešams.

— Lai Paidera kungs parāda, kur tā nauda ir.

— Kāpēc algas nesamazina deputātiem, banku darbiniekiem? Ir sociālā netaisnīguma sajūta. No tiem, kam ir maz, noņem, no tiem, kam ir daudz, noņem tikpat. Kad paši sev samazināsiet?

— Ir dažādas strādājošo kategorijas. Ministri par 20% algas samazināja jau ar 2009. gada budžeta grozījumiem. Viens no pirmajiem valdības lēmumiem bija ierobežot valsts uzņēmumu valdes locekļu atalgojumu, to samazināja pat vairākas reizes. Bija neloģiskas situācijas, kad valsts uzņēmumu vadītāji saņēma vairākkārt lielākas algas nekā Valsts prezidents, augstākajiem ierēdņiem arī algas samazinātas vairākas reizes. Lielāko algu saņēma Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas valsts sekretāre, ap 9000 latu mēnesī. Tagad valsts sekretāriem ar vienoto atalgojumu sistēmu algas ir samazinātas, pielīdzinātas ministru algām, kas ir, ja nemaldos, 1743 lati pirms nodokļu nomaksas.

9000 latu bija izņēmums un anomālija. Jāatzīst, ka bija nenormāla atalgojuma starpība. Tāpēc vajadzēja ieviest vienotā atalgojuma sistēmu.

Deputāti arī sākotnēji bija iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā, bet lēma, ka viņus tur nevajag iekļaut. Tomēr arī viņu algas mazināsies, gan ne tik lielā mērā.

— Vai vienotā atalgojuma sistēma visā valsts sektorā jau ir ieviesta?

— Ir pieņemts likums, bet sistēmu ieviesīs no 1. janvāra. Atalgojumi gan krietni samazināti jau 2009. gada budžeta grozījumos.

— Bet kā ir «Latvijas Bankā»?

— Tas ir sarežģīti, jo LB ir neatkarīga institūcija, valdība nevar tās algas regulēt. Viņi paši nosaka. Likumā vismaz esam iestrādājuši prasību sniegt precīzas ziņas par atalgojumu. Atalgojuma sistēmai jābūt publiski pieejamai. Būs arī darba grupa, kas strādās pie LB administratīvajiem izdevumiem ar prasību tos samazināt.

— Vai vēl jāsamazina ministriju skaits?

— Godmaņa valdības pēdējās nedēļās diskutēja, cik ministriju vajag. Šo tematu var izmantot valdības šūpošanai, ko Tautas partija arī darīja.

Mēs vienojāmies likvidēt 2 ministrijas: Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Sabiedrības integrācijas lietu ministriju. Tālāk uz skaita samazināšanu jāvirzās pēc Saeimas vēlēšanām. Būtiski jautājumi ir ministriju administratīvie izdevumi. Ministriju centrālos aparātus esam samazinājuši vidēji par trešdaļu, nākamais virziens — centralizēt dažādas atbalsta funkcijas. Tālāk var kādu ministriju likvidēt, nākotnē — Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, jo reforma ir pabeigta, arī Veselības ministriju, ko savulaik nodalīja no Labklājības ministrijas.

— Jūs esat ticies ar politiķiem Šķēli un Urbanoviču. Vai kopā ar Tautas partiju varat glābt valsti?

— Jautājums ir, cik konstruktīvi koalīcijas partijas gatavas strādāt? Ar TP bija nopietnas problēmas, tomēr uz budžeta pieņemšanu TP saņēmās. Tuvojoties vēlēšanām, partijām būs aizvien vairāk tieksme uz populismu un visādām nereālām ierosmēm. Krīzes laikā tā var būt nopietna problēma.

Ar Šķēli esmu ticies jau iepriekš. Ar Urbanoviču pārrunājām budžeta jautājumus, aicināju arī opozīciju būt konstruktīvai.

— Kā vērtējat viņu alternatīvo budžetu?

— To nevar nosaukt par budžetu, drīzāk par priekšlikumu kopumu. Tur bija saprātīgas domas atalgojuma ziņā, kas gan lielā mērā ir iekļautas vienotajā atalgojuma sistēmā, bet bija arī daudz populisma.

— Kāds ir jūsu redzējums par Latvijas laukiem?

— Svarīgākā problēma ir lauksaimniecības subsīdijas un to izlīdzināšana ar citām ES valstīm. Tas, ka saņemam mazākās subsīdijas uz hektāru visā ES, nav normāli. To teicu arī sarunā Hermanam van Rompeja kungam Rīgā. Mūsu zemkopības ministrs pie tā strādā.

Kā krīzi pārvarēt? Arī laukos bijusi nopietna krīze piensaimniekiem, graudkopjiem. Piena iepirkumu cena palielinās, graudiem aizvien tās ir mazas. Atradām veidu, kā, par spīti budžeta grūtībām, izmaksāt 70% tiešmaksājumus, ko Eiropas Komisija šogad atļāva. Tāpat akcīzes nodokļa atmaksā visu naudu piešķīrām šogad. Ir vajadzīga papildu finanšu piešpirce, lai grūto brīdi zemnieki pārvarētu. Prognoze ir, ka graudu cenas arī uzlabosies.

— Kad sāks iekasēt jaunos nodokļus par zemi, ēkām un visu pārējo?

— No 1. janvāra.

— Ierosinājums: Latvijā jābūvē nevis akmeņogļu stacijas, bet gan spēkstacijas uz mūsu lauksaimniecībā ražotā kurināmā bāzes.

— No 1. janvāra slēdz Ignalinas AES, reģionā kopumā palielināsies atkarība no importētajiem energoresursiem. Jaunas stacijas būve Lietuvā iekavējas. Kādu elektrostaciju izvēlēties? Pirmā versija bija gāzes elektrostacija, bet tā palielinātu atkarību no Gazprom piegādēm. Tāpēc nosliecās par labu cietajam kurināmajam — ogles plus biomasa, proti, šķelda. Tātad izmantosim Latvijas kurināmo. Par ogļu un biomasas attiecībām vēl jādomā, to varēs variēt. Ap 2016. gadu stacija varētu sākt darboties.

— Kāpēc par automašīnu jāmaksā 8. nodoklis, ja tā ir uz zemnieku saimniecības vārda?

— Acīmredzot runa ir par vieglajām automašīnām, kas reģistrētas juridiskajām personām, bet kuras izmanto personiskajām vajadzībām. Ja transporta līdzekli izmanto personiskajām vajadzībām, tad tas ir labums darbiniekam, no kura maksā nodokli. Taču uzņēmējam būs iespēja pildīt pavadzīmes, pamatot, ka transporta līdzekli izmanto tikai dienesta vajadzībām, un tad šo nodokli nevajadzēs maksāt. Diemžēl ļoti liela daļa reģistrēja automašīnas uz uzņēmuma vārda, un uzņēmējam bija visas priekšrocības. It kā privātais auto, bet PVN var ieskaitīt priekšnodoklī, mašīnu var norakstīt amortizācijā. Arī slavenie «Parex» bankas braucamie bija reģistrēti uz «Parex» vārda. Privātās mašīnas būs jāreģistrē uz privāta vārda.

— Ir notikusi pašvaldību reforma. Kad sāksies īstā reģionālā reforma? Kad sāks darboties pašvaldību otrais līmenis un atdota vara pašvaldībām? Tās ir lielākais spēks, kas var panākt attīstību.

— Tiešām, diskusijas bijušas gan ne kontekstā ar 4 vai 5 reģioniem (ja Rīgu nodala atsevišķi), bet saistībā ar apriņķu veidošanu, taču šis priekšlikums neguva atbalstu. Tādējādi reģioni paliek kā plānošanas reģioni. Ir viena līmeņa tieši vēlētas pašvaldības — novadi. Pašreizējā reforma mocīta vairāk nekā 10 gadu, un nezin vai uzreiz vajag uzsākt jaunu. Nākotnē, iespējams, varētu runāt par novadu optimizāciju.

— Ko jūs varat solīt jauniešiem, lai viņiem pēc vidusskolas un augstskolas beigšanas nevajadzētu braukt prom no Latvijas?

— Jau 2004.–2005. gadā pēc pievienošanās ES vairāki desmiti tūkstoši aizbrauca, pārsvarā uz Īriju un Lielbritāniju, kas bija atvērušas robežas. Dažādi pētījumi atklāja, ka noteicošā bija lielā atalgojuma starpība starp Latviju un vecajām ES dalībvalstīm. Tad atalgojums sāka mainīties pretējā virzienā, algas pie mums strauji pieauga, gan ātrāk par produktivitāti. Tagad, kad mums ir bezdarbs, cilvēki atkal brauc prom. Kamēr nebūs atrisināts fundamentālais jautājums, ekonomikas izaugsme un darba vietas, tikmēr būtiski šo jautājumu neatrisināsim. Protams, jāstrādā, lai izbraucējiem saglabātu saikni ar Latviju, jārūpējas par kultūras pieejamību, bet pamats ir ekonomika. Arī tāpēc krīze iespējami ātrāk jāpārvar, lai nepazaudētu cilvēkus, lai viņus atgūtu.

— Kāda Latvija būs pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem?

— Tas cieši saistās ar ES. Domāju, ka arī pēc 20 gadiem mūsu valsts būs ES daļa, daļa no tās iekšējā tirgus, izmantojusi savas dabiskās priekšrocības. Mums jāattīsta rūpniecības nozares, kurās mums ir lielāka konkurētspēja, kā kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un ekotūrisms. Tad būsim pārtikusi ES valsts.

— Kāpēc jāpalielina nodokļi, ja nepilnīgi iekasējam jau esošos? Tā ļoti liela daļa naudas iet garām Valsts kasei.

— Jā, nodokļu iekasēšana ir būtiska. Tiešām, 90. gados šajā ziņā bija problēmas, ap 2003. gadu stāvoklis uzlabojās, daudzi uzņēmēji iznāca no pelēkās zonas un sāka maksāt nodokļus. Līdz ar krīzi tendence atkal mainījās, ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga. Strādājam trīs galvenajos virzienos, lai to apkarotu. Pirmais — pret akcīzes preču nelikumīgu apriti un kontrabandu. Būtiskākā problēma ir ar cigaretēm, akcīzes nodoklis ieņēmumos ir krities. Otrs: PVN kāpums, esam grozījuši likumus, lai mazinātu PVN krāpšanas iespējas. Trešais — vēršamies pret aplokšņu algām, nelegālo nodarbinātību. Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai ir uzdevums pastiprināti strādāt. Labi zināma prakse, ka uzņēmēji it kā atlaiž darbiniekus, kas dodas saņemt bezdarbnieku pabalstus un tad nelegāli turpina strādāt uzņēmumā. Panāksim grozījumus likumā, lai darbinieki laikus reģistrētos uzņēmumā un lai nebūtu atrunu, ka viņi strādā tikai pirmo dienu. Protams, ka ēnu ekonomika pastāv, un nodokļu ieņēmumi ir jāuzlabo.

— Cik ilgi noturēsies šī valdība, vai Šķēle jūs nenoēdīs?

— Valdības mērķis ir strādāt līdz Saeimas vēlēšanām. Politiska nestabilitāte nav vajadzīga, esmu aicinājis koalīcijas partijas konstruktīvi strādāt.

— Jums ir gana daudz nelabvēļu. Cik ilgi domājat izturēt?

— Diemžēl ar pretdarbību, gan atklātāku, gan slēptāku, nākas sastapties visu laiku. Ir arī problēmas ar koalīcijas politiku, jo koalīcijas partijas bieži vien nevis domā, kā kopīgi atrisināt problēmas, bet gan katra atsevišķi mēģina izcelties uz citu fona vai arī priekšplānā izvirza īstermiņa populismu, savtīgas intereses. Pagaidām to sekmīgi pārvaram.

— Ir arī novēlējumi turēties! Jums vēl Dieva svētību, veselību un izturību, sakārtojot līdz kliņķim novesto valsti.

— Paldies!

— Visus jautājumus nokopēsim un iedosim, lai jūs varētu konkrēti atbildēt.

Tikšanos atspoguļoja Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2009/2009.12.07.latvijas_avize.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki