Pasaules vecākā lībiete

Voldemārs, Sarmīte un Grizelda Kristiņi 1948. gadā Zviedrijā.

Grizelda Marija Bertholde-Kristiņa 19. III Kanādā svinēja simto dzimšanas dienu.

Grizelda Bertholde dzimusi Dundagas pagasta Vaides ciemā, Žonaku mājās lībiešu Pētera un Līzes Bertholdu ģimenē. Mājās valdīja lībiešu valoda. Grizeldai uz mūžu atmiņā iespiedušies Jāņi, kad jūrmalā dedzinātas vecās zvejas laivas.

Trīsdesmito gadu sākumā Grizelda izmantoja līvu jauniešiem doto iespēju par brīvu mācīties Somijā, kur arodskolā apguva pavāra arodu.

1938. gada Grizelda apprecējās ar Voldemāru Kristiņu, arī no Vaides ciema, un dzīvoja Rīgā.

Miervaldis Ceimurs atceras 1944. gada vasaras nogali, kad kopā ar savu māti, Grizeldu un viņas dažus mēnešus veco meitiņu Sarmīti devās no Rīgas uz Vaidi. Tā kā sarkanarmija bija bloķējusi dzelzceļa līniju Rīga–Stende–Ventspils, bija jābrauc ar mazu tvaikonīti uz Mērsragu, tālāk ar mazbānīti līdz Mazirbei un tad pajūgā uz Vaidi.

Grizelda Marija Bertholde-Kristiņa dzimšanas dienā 19. III ar sveicējiem Ritu un Verneru Miķelšteiniem ar Dundagas radu Kristiņu sūtītajiem ziediem.

Kad Vaidē ieradās arī Grizeldes dzīvesbiedrs, Kristiņu ģimene sāka gatavoties braucienam uz Gotlandi. Vācu krasta apsardze izsniedza atļaujas braucieniem uz Vāciju, tāpēc nekavēja bēgļu motorlaivas, jo sākotnējais virziens sakrita.

1944. gada 22. oktobrÄ« visi trÄ«s Kristiņi kopā ar 2 citām Ä£imenēm devās bēgļu gaitās. JÅ«rā bēgļu laivu aplenca vācu ātrlaivas, tomēr dÄ«vainā kārtā ļāva turpināt ceļu. Grizelda visu mūžu Å¡o notikumu apzÄ«mējusi par «likteņa pirkstu». Likstas ar to vēl nebeidzās, jo vēlāk apstājies laivas motors. Kad pēc divām uz jÅ«ras pavadÄ«tām naktÄ«m sasniegta sauszeme, bēgļi vēl Å¡aubÄ«juÅ¡ies, kas tā par valsti…

Zviedrijā Kristiņi tomēr nav palikuši. Uztraukumu radīja latviešu leģionāru liktenis, ko zviedru valdība izdeva PSRS. Tāpēc Kristiņi nolēma doties tālāk uz Kanādu. Tā kā pilsētas dzīve nelikās pa prātam, ieceļotāji apmetās Toronto luterāņu draudzes lauku īpašumā Saulainē, kur sirmā jubilāre dzīvo joprojām. Kā jau diplomēta pavāre, Kristiņa kundze kaimiņus cienā ar pašceptu rupjmaizi un ābolkūkām, kurām āboli ņemti no pašas dārza.

Savulaik mācītājs Arveds Celms rosinājis Grizeldu Kristiņu ierunāt kasetes lībiešu valodā un sūtīt tās Latvijas skolām. Nesen izdots līvu valodas mācības disks, kurā Kristiņa kundze ierunājusi 10 dialogus. Pāris reižu Grizelda Kristiņa mērojusi tālo ceļu no Kanādas uz Latviju, lai apciemotu radus Vaides ciemā.

Dzīvesbiedrs Voldemārs miris pirms 20 gadiem, bet Grizeldas ģimene ir meita Sarmīte, divi mazdēli un mazmazmeita. Lai veselība un možs gars pasaulē vecākajai lībietei!

Pēc Miervalža Ceimura atmiņām un publikācijas laikrakstā «Latvija Amerikā» sagatavojis
Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.03.18.vecaka_libiete.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki