Kam pieder manta jūrmalā?

Iedzīvotāji jautā: «Vai pašvaldība rīkojas likumīgi un pareizi, neļaujot iedzīvotājiem vākt no jūras izskalotus baļķus un vest tos mājās, bet patur tos sev? Kas tālāk notiks ar baļķiem un vai var uz tiem pieteikties, ja ir vajadzīga malka?» Līdzīgi jautājumi rodas šad tad, jo no jūras mēdz izskalot ne tikai baļķus.

Aldis Pinkens, Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs:

Pirmkārt, esmu pārliecināts — nevienam Kolkā nav noslēpums, ka ar automašīnām un traktoriem pa jūrmalu braukāt nedrīkst. Tādas tiesības ir dotas tikai piekrastes zvejniekiem, un arī tikai tiem, kas pilda ar zveju saistītus darbus. Arī tad, kad piekrastē ir izskaloti baļķi, neviens nedrīkst pārkāpt «Aizsargjoslu likumu».

Otrkārt, ja ir pilnīgi skaidrs, ka jūrmalā ir noticis kaut kas neikdienišķs (un lielā daudzumā izskalotas mantiskas vērtības nekādi nav uzskatāmas par parastu gadījumu), neviens iedzīvotājs uz savu galvu nevar lemt, kā rīkoties. Izskaloti baļķi ir atrasta manta, kas formāli kādam vēl joprojām pieder, to nedrīkst uzreiz likt pār plecu un stiept mājās. Turklāt Valsts vides dienests šādu gadījumu traktē kā piesārņojumu, par kuru būtu jāziņo un tas jāizmeklē. Savukārt pēc «Civillikuma» mantas atradējam par to ir jāziņo policijai, un tikai tad var cerēt uz godīgam atradējam pienākošos atlīdzību, ja atrodas īpašnieks. Arī pašvaldība šos baļķus tikai savāc tālākai uzglabāšanai, nevis uzreiz pārdod vai sazāģē.

Tāpēc pareizā rīcība būtu: vispirms paziņot pašvaldībai (pagasta pārvaldes vadītājam, izpilddirektoram), Slīteres nacionālā parka administrācijai, Valsts vides dienesta inspektoram, kas pieņems katram gadījumam atbilstošu lēmumu un rīcības plānu. Patvaļīgi rīkoties nedrīkst!

Esmu uzklausījis zvejnieku viedokli, ka savā vaļā dreifējoši baļķi var bojāt vai iznīcināt zvejas tīklus, kā tas ik pa laikam arī notiekot, tāpēc it kā būtu tikai godīgi, ja baļķus paņemtu kā nelielu atlīdzību par pagātnē nodarīto vai nākotnē paredzamo kaitējumu. Diemžēl arī šāds arguments nav likumīgs.

Ļoti priecātos, ja iedzīvotāji, atklājot izskalotas mantas mūsu jūrmalā, nekavējoties ziņotu par to man, lai visi kopā pēc iespējas ātrāk varētu piekrasti sakopt, neradot draudus ne videi, ne zvejnieku tīkliem. Nevēlos, lai mēs cīnītos katrs par sevi pēc principa «ja nav man, tad tieciet galā paši».

Visbeidzot, lūdzu saprast, ka nerakstīto likumu «viss, kas ir atrasts jūrmalā, ir mans» šādos gadījumos piemērot nedrīkst.

Aldons Zumbergs, novada domes priekšsēdētājs:

Piekrastes josla — pludmale — juridiski pieder valstij. Pēc «Civillikuma» piekrastes josla pie publiskajiem ūdeņiem pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Finanšu ministrija gan nav noteikusi piekrastes joslas apsaimniekošanas kārtību un nav arī ierakstījusi piekrastes joslu Zemesgrāmatā. Piekrastes uzturēšana kārtībā patlaban ir pašvaldību brīvprātīga ierosme, kas izriet arī no likuma «Par pašvaldībām» 3. panta.

«Civillikuma» 945. pantā par atrastām lietām ir teikts: «Ja lietas atradējs nezina, kas to nozaudējis, tad viņam jāpaziņo par savu atradumu vietējai policijai nedēļas laikā no atrašanas dienas». Tālākos punktos ir teikts: ja manta bojājas, tad tā jāpārdod izsolē, ja atrodas īpašnieks, tad viņam jāatdod manta vai par mantu ieņemtā nauda un jāsaņem no īpašnieka samaksa par atradēja izdevumiem un atradēja alga.

Ja īpašnieks 6 mēnešu laikā nepiesakās, manta pāriet atradēja īpašumā.

Tātad visiem, kas pludmalē atraduši kādu daudzumu izskalotu baļķu, par to jāziņo policijai. Sešu mēnešu laikā var pieteikties īpašnieks, ar kuru jānorēķinās. Neziņojot policijai un mājās pārvedot baļķus, cilvēks būs rīkojies nelikumīgi. Tātad pašvaldība arī turpmāk piekops kārtību, ka pludmalē izskalotām mantām, ko padusē nevar aiznest, pieteiksies par atradēju.

Apkopoja Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.04.14.izskalota_manta.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki