Kas ir ĢMO

2010. gada janvāra sēdē mūsu domes deputāti nolēma, ka ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana Dundagas novadā ir aizliegta, tas ir spēkā līdz 2015. gada 31. janvārim. Kas ir ģenētiski modificētie organismi (ĢMO), kā tie ietekmē vidi un veselību, 26. III Talsos pastāstīja Ance Gobiņa no nevalstiskās organizācijas (NVO) «Zemes bērni».

A. Gobiņa paskaidroja, ka ĢMO ir dzīvi organismi, kam nedabiskā veidā izmainīts ģenētiskais sastāvs, dabā nekādos apstākļos tādi neveidojas. Viņa minēja piemēru par zivs gēnu, ko ielika tomātā, līdz ar to šis dārzenis kļuva cietāks un vieglāk transportējams.

Lektore norādīja — pārsvarā ĢMO audzē lielās ASV kompānijas, piemēram, «Monsanto». Tā kā šie uzņēmumi ir arī ĢMO radītāji, viņu vadošie darbinieki paziņo, ka ĢMO ir nekaitīgi un kvalitatīvi, un neļauj neatkarīgiem ekspertiem tos pārbaudīt. Tāpat, pārdodot ĢMO sēklas, kompānijas slēdz ar zemniekiem līgumus, ka nedrīkst tās dot neatkarīgiem pētniekiem pārbaudei. Ja pircēji šo līguma punktu pārkāpj, viņus iesūdz tiesā un izputina. ĢMO kompānijas ar savu tirgzinību, izmantojot puspatiesības un melus, gūst milzīgu peļņu.

A. Gobiņa uzsvēra — ĢMO apdraud bioloģisko lauksaimniecību, ja lauki atrodas tuvumā. Tāpat viņa izklāstīja, ka ĢMO ietekmē rodas jaunas nezāles, kas izturīgas pret raundapu, herbicīdiem un pesticīdiem. Laukus, kur audzē ĢMO, apsmidzina ar spēcīgu ķimikāliju. Lietojot ĢM produktus, cilvēka organismā veidojas noturība pret antibiotikām. Kad tās patiešām nepieciešamas, antibiotikas vairs neiedarbojas. Krievu zinātniece Irina Jermakova, pētot ĢMO ietekmi uz žurkām, secinājusi, ka vērojams alerģijas pieaugums, imūnsistēmas pavājināšanās un reproduktīvās sistēmas sabrukums.

Rādītā filma «Nogalinošie lauki» atklāja vēl kādas problēmas, kas saistītas ar šo lielo uzņēmumu darbību: tie izputina Dienvidamerikas zemniekus, kas spiesti pamest savas zemes, izcērt tropu lietus mežus, kas paātrina globālās klimata izmaiņas. Ja zemnieki nevēlas zemi atdot ar labu, visu apkārtni apsmidzina ar ķimikālijām, kas saindē upēs ūdeņus, iznīcina dzīvniekus un augus, atstājot iedzīvotājus bez pārtikas, izraisa slimības. (Sk. http://parveseligulatviju-bezgmo.blogspot.com !)

NVO pārstāve uzskata: bioloģiskā lauksaimniecība ir niša, ko Latvijā varētu labi attīstīt: pēc bioloģiski tīriem produktiem Eiropā ir liels pieprasījums, ko tās pašas nevar nodrošināt. Tāpēc ir labi, ka kopš pagājušā gada jūlija novadiem ir iespēja paust savu vēlmi to teritorijās aizliegt ĢMO audzēšanu. Bioloģiskās lauksaimniecības un ĢMO audzēšanas līdzāspastāvēšana nav iespējama.

Latvijā likums arī nosaka — veikalos produktiem ar ĢMO jābūt atpazīstamiem un novietotiem savrup. Te jāuzteic veikali Ģipkā, Kaļķos, Mazirbē un Vīdalē: tur ĢM produkti marķēti atbilstoši likumam un patērētāju prasībām.

A. Gobiņa pastāstīja, ka Eiropā gadu no gada samazinās platības, kurās audzē ĢMO. Cilvēki arvien vairāk vēlas uzturā lietot dabiskus un bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Visās Eiropas valstīs ĢMO audzēšana gājusi mazumā, vienīgais izņēmums — Portugāle.

Semināra noslēgumā visi dalībnieki mielojās ar gardām bioloģiskajām uzkodām, ko bija sagādājis «Mežlīdumu» saimnieks Ansis Roderts: garšīgām, pašceptām maizītēm, ko klāja margarīns un sojas pupiņu žāvējums, un citām, kas apziestas ar karobellu, pēc garšas šokolādei līdzīgu, un brīnišķīgām plātsmaizēm. Ar smaržīgu piparmētras un kaķumētras tēju cienāja «Jaunlīdumnieku» saimniece Diāna Semioņenkova.

Diāna Siliņa

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.04.28.gmo.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki