Jaunas Vītolu fonda stipendijas

Pieci Dundagas vidusskolas absolventi šogad saņems Vītolu fonda stipendijas, kuras dibinājuši un fondam uzticējuši administrēt SIA «Kurekss» vadītāji brāļi Arnis un Jānis Apsīši.

Arnis Apsītis

Kad izlaidumā Dundagas vidusskolas zālē šī gada absolventi ienesīs skolas karogu, katrs no šo svētku viesiem, raugoties tajā attēlotajā spēku un varenību simbolizējošā ozolā, ar lepnumu apzināsies – mēs, dundadznieki, tieši tādi arī esam — stipri, gudri, savu dzimto pusi mīloši. To ir apliecinājušas neskaitāmas dundadznieku paaudzes, un tas noteikti tiks gaidīts arī no tiem, kuri šajā jūnija nogalē saņems dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu. Bet īpašs šis mirklis būs pieciem Dundagas vidusskolas jauniešiem, jo reizē ar prieku par labiem un teicamiem rezultātiem mācībās viņi saņems ziņu, ka kļuvuši par SIA «Kurekss» stipendiātiem. Tas, protams, ir ne tikai liels prieks, bet arī milzu atbildība to cilvēku priekšā, kas viņiem ir uzticējušies cerībā, ka iegūtās zināšanas palīdzēs veidot skaistāku, gudrāku un bagātāku ne tikai dzimto Dundagu, bet arī visu šo zemi, kurā pret gaismu un sauli vēlas tiekties ne tikai koki, bet arī cilvēkbērni. Šīs SIA «Kurekss» piecas stipendijas dibinājuši un uzticējuši administrēt Vītolu fondam brāļi Arnis un Jānis Apsīši. Tās piešķirs pieciem centīgiem, spējīgiem jauniešiem, kuri šogad beidz Dundagas vidusskolu. Abi brāļi uzauguši Dundagā, mācījušies skolā, tur joprojām dzīvo viņu vecāki, tādēļ viņiem rūp gan šis novads, gan tā nākotne.

SIA «Kurekss» izveidoja 1995. gadā kā privātu kompāniju ar ierobežotu atbildību. Kompānijas kokzāģētava atrodas Latvijas rietumu daļā, netālu no neaizsalstošās ostas Ventspilī, un to ietver lielākie Latvijas mežu masīvi.

«Kurekss» atbalsta dabiskas vides uzturēšanu un tādēļ ir ieguvis koksnes plūsmas uzraudzības sertifikātu (chain of custody) saskaņā ar FSC metodēm un kritērijiem. Kompānijas filozofija ir koncentrēties uz klienta vēlmēm un veidot partnerattiecības biznesā, un tā ir viena no desmit lielākajām Latvijas kokzāģētavām. Arnis Apsītis uzskata: «Koksnes pārstrādes rūpnīcu, kas pieder Latvijas uzņēmējiem, valstī nav daudz, taču mēs esam ļoti ieinteresēti, lai meža resursi tiktu izmantoti tā, ka pietiktu arī nākamajām paaudzēm». Straujā attīstība un darbības apjoma palielināšana pērn un šogad palīdzējusi saglabāt desmitiem tūkstošu darba vietu, jo meža nozare dod darba vietas arī virknei kravu pārvadātāju, mežizstrādātājiem, tehnikas apkopes servisam, tirgotājiem utt.

Arņa un Jāņa Apsīšu vēlme sniegt atbalstu augstākās izglītības iegūšanā savas dzimtās vietas jauniešiem kārtējo reizi apliecina, ka Vītolu fonda aicinājums ikvienam dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu atgriezties un palīdzēt citiem, īstenojas brīžos, kad devējam svarīgāka par savu labklājību ir pārliecība, ka darīts ir viss, lai palīdzētu šai zemei un tās ļaudīm.

Skola ir vieta, no kuras aizsākas ikviena cilvēka ceļš pretī zināšanām un gaismai, tādēļ ne viens vien Vītolu fonda ziedotājs ir centies palīdzēt SAVAI skolai. Skola vienmēr ir bijusi viena no visgaišākajām celtnēm, vienalga – jauna vai veca, divu vai vairākstāvu, kalnā vai līdzenumā, nostūrī vai liela ceļa malā. Un pie katras skolas Latvijā, šai koku sakņu cauraustajā zemē, ir koki — gan lielie, varenie, jau izaugušie, gan pavisam vēl sīki bērziņi, liepiņas un ozoliņi, tie, kuriem vēl augt un augt. Un visi tiecas pret sauli. Tikai reizēm tiem ļoti, ļoti nepieciešama saudzīga un gudra kopēja roka, kas atbalsta un palīdz izaugt lielam — kā Dundagā.

Vita Diķe,
valdes priekšsēdētāja
www.vitolufonds.lv

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.06.16.stipendijas.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki