Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/arhivs/vecas_zinas/2010/2010.09.06.kolka_uzrakstita.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Satura rādītājs

Kolka uzrakstīta!

4. IX saulainajā pēcpusdienā Kolkas pārpildītajā un mājīgajā tautas namā kopīgi atvērām Baibas Šuvcānes kapitālo grāmatu «Senais lībiešu ciems Kolka».

Kolku nedaudz iepazīt esmu sācis tikai pēdējo gadu, bet aizvien pārliecinos par atziņām, kuras man pauduši gan Kolkas pārvaldes vadītājs, gan SIA «Kolkasrags» izpilddirektors. Proti, šai vietai piemīt kas sevišķs, īpaši koncentrēts garīgums. To apliecināja arī sestdienas notikums – pati grāmata (pāri par 600 lappušu bieza!), kas vēl tikai lasāma, bet par kuru jau skaidrs, ka tā ir kapitāls pienesums pirmām kārtām savai vietai, tālāk jau visam novadam un Latvijas kultūras vēsturei. Kā vakara gaitā uzsvēra daudzi runātāji, tad maz mūsu zemē ciemu, kas varētu lepoties ar šādu pētījumu un vākumu. Tas pirmkārt. Otrkārt, kolcinieki notikumus māk arī nosvinēt. Un te kopā savijas divi gluži apskaužami priekšnosacījumi: spēcīgi pašdarbnieki un atsaucīga publika. Trāpīgi vakara nobeigumā pateica vietējais mācītājs Ainārs Kostanda: šādi notikumi saliedē un ceļ visu kopējo pašapziņu. Mēs jūtamies līdzdalīgi! Un tā daudzējādā ziņā nelabvēlīgajos apstākļos varbūt ir pati galvenā stute.

Jauki grāmatā ievadīja Baibas agrākās kolēģes aktrises Rasmas Garnes lasījumus. Lielisks turpinājums – savdabīga filmiņa, samontēta no grāmatā iekļuvušām un arī ārpusē palikušām fotogrāfijām, fonā skanot aktiera Andra Bērziņa (Maijas Laukmanes vārdiem izsakoties, arī šīspuses cilvēka) lasījumam. Tagad atceroties, jāpadomā – bija pagari, taču ne vienu mirkli neinteresanti. Tātad veiksmīga, neuzbāzīga ievilkšana grāmatā!

Daudzo sveicēju pulkā jāizceļ Jāna Medņa apsveikumi lībiešu un latviešu valodā, uzsverot autores devumu kultūrvēsturē, novada domes priekšsēdētāja teikums, ka mums, nākamajiem lasītājiem, gaidot darbu, bija grūtāk nekā autorei rakstot, un folklorista Alda Pūteļa trāpīgie dzīves materiālās un nemateriālās puses vērojumi, atziņas par lībiskā iekausējumu latviešu valodā un asinīs, reizē paužot savu nostāju un vēlējumu: kaut arī viss mazais ar laiku droši vien izzudīs, tieši tādēļ visupirms jāsāk tieši ar to, mazo un tuvo apzinot un nostiprinot, jo grāmata ir teju vai vienīgais veids, kas, izsakoties ilggadējā talsenieka Aleksandra Pelēča vārdiem, mūžības mēmumam pretī runā.

Savukārt autore, sakot paldies labvēļiem un kuplajam līdzautoru pulkam (grāmata ietver vairāk nekā 60 kolcinieku stāstījumu), daudziem dāvāja jauno izdevumu.

Visbeidzot, pakavējoties pie vakara muzikālā ietērpa, gribas uzsvērt kora muzikālo varējumu un vēl ko tādu, kam nav tik viegli atrast īstos vārdus. Kvalitāti apliecināja visi priekšnesumi, sevišķi jau Raimonda Tigula dziesmas atskaņojums, pašam komponistam spēlējot, un – arī tautā iecienītais šlāgers «Mazā kaija» noslēgumā! Nav ko šķobīties un izlikties ēteriskākiem par ēteri, jo mūsos sadzīvo gan kadiķu spīvums, gan atmiņas no vāciskā sentimenta, un vēl, un vēl. Grāmatu nelasījušam, šķiet, ka arī Baibas jaunākajā darbā tas viss ir, – par kolciniekiem, tātad par mums. Tencinot visus vakara vīkšējus, beigās jāpateic tā, kā vakara noslēgumā lieliem burtiem bija rakstīts uz ekrāna: paldies, Baiba!

Alnis Auziņš, Jāņa Medņa foto

Video

Baibas Šuvcānes teksts, Alda Pinkena grafika

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.09.06.kolka_uzrakstita.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki