Iedomu spoguļi

Mārtiņš Vilsons aicina uz muzikālu dzejas izrādi 19. IX plkst. 14.00. Kolkas tautas namā un plkst. 18.00 Dundagas pilī. Ieeja brīva.

«Dārgā, Tevis dēļ es par ēzeli ietu uz Tibetu…»

Tā reiz teicis Aleksandrs Čaks — dzejnieks, kas joprojām dzīvo mūsu sirdīs — tātad mūsu vidū. Čaks ir tiešs, runā bez aplinkiem un nepārprotami. Viņš mums tāds ir vienīgais. Čaku nevar kopēt, jo to īpatnējo smeldzi un smaržu, kas virmo starp dzejas rindām, nevar sajaukt ne ar ko.

Arī mūsdienās, tāpat kā toreiz, mākoņi uzdurti torņiem, sarkst, vēsums sēž parkos uz soliem, bet kāds trīs stundas kabatā meklē pēc vienīgā santīma. Un tad pamalē uzdīgst skumjas … Bet dzīve ir tikpat sarežģīta, cik īsa, lai vienkārši ļautos to izkaisīt vējā.

Mārtiņš Vilsons, veidojot savu dzejas izrādi no dzejoļu krājuma «Iedomu spoguļi» daudzajiem slāņiem, izraudzījies dažas galvenās līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi sakņojas mīlestībā. Bet pati Viņa vai Dārgā, kuras dēļ «es par ēzeli ietu uz Tibetu», uz skatuves nemaz neparādās (varbūt Viņa ir skatītāju zālē?), bet paliek vien Dzejnieka sapņos, nojausmās, ilgās. Kā nepiepildāmais, kā zvaigzne.

Šajā iedomu spogulī mēs varam ieraudzīt sevi, atgriezties tur, kur «Liepas satumst…» un «Miglā asaro logs». Čaku var arī izdziedāt. Kurš tad to nezina?

… Ar iedomām savām kā slēpēm
Pāri tam, ko jūs mīlat visi:
Pāri naudai un drēbēm,
Pāri laikam, kur cilvēki skūpstās.

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.09.13.iedomu_spoguli.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki