Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/arhivs/vecas_zinas/2010/2010.11.09.bernudarzs.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Vērojumi bērnudārzā «Kurzemīte»

4. XI bērnudārzs «Kurzemīte» rīkoja Atvērto durvju dienu.

Mēs kopā ar Āriju Jāvaldi, cilvēku, kas šajā darba vietā ir nostrādājis gandrīz 40 gadu un kura sirds vēl joprojām deg par mazajiem dundadzniekiem un savu vienīgo darbavietu, bērnudārzu «Kurzemīte», izvēlamies apmeklēt piecgadīgo un sešgadīgo, trīsgadīgo un četrgadīgo mazuļu nodarbības, kā arī palūkoties, kā strādā logopēde Inese Veinberga. Pēc bērnudārza vadītājas pienākumu izpildītājas Irinas Jānbergas aicinājuma vēl nedaudz paskatāmies sporta nodarbību vecākās grupas bērniem un izstaigājām visas telpas.

Visas nodarbības ir ļoti interesantas. Piecgadīgo un sešgadīgo audzinātājas Inta Grīnīte un Mudīte Jurča vispirms rīta aplī kopā ar bērniem atceras nedēļas dienu, mēnešu un gadalaiku nosaukumus, pēc tam bērni atkārto iemācītās tautasdziesmas par meža dzīvniekiem. Tad audzinātājas bērnus sadala 2 grupās, kas katra darbojas atsevišķā telpā. Mēs paliekam pie audzinātājas Intas un vērojam, kā viņa aicina bērnus izkustināt pirkstiņus un rokas, pirms bērni ķeras klāt uzdevumam no plastilīna izveidot mežacūku ar saviem bērniem un ratiem vai ragavām. Kāpēc ratiem un ragavām? Tāpēc ka tautasdziesmas tādas — par mažacūku, tās mazuļiem, ratiem vai kamanām. Kad rokas un pirkstiņi izvingrināti, visi kopīgi noskaita pantiņu, ko iemācīties derētu katram: «Slinkum, slinkum, laid mani vaļā, čaklum, čaklum, ķer mani ciet!» Gaišmataina meitene 1. solā tik ātri izveido mežacūku, ka pat neesmu pamanījusi, pa kuru laiku tas notika. Viņas blakussēdētāja saskaņojusi mežacūkas ragavas ar savas matu stīpas krāsu. Kāda cita ir sakautrējusies, jo klāt sveši cilvēki, bet audzinātāja viņu apčubina, iedrošina, un arī meitene ķeras pie darba. Kad mežacūkas gatavas, audzinātāja tās izliek izstādē, bet bērnus aicina paklausīties, kuri dzīvnieki šobrīd darbojas mežā. Skan mūzika, un audzinātāja ar bērniem vienojas, kas tas par dzīvnieku varētu būt, un tad atdarina to. Šī spēle bērniem patīk īpaši.

Nākamā nodarbība notiek pie audzinātājas Līgas Endzeles un auklītes Daces Biezbārdes. Bērni iepazīst vilnu. Vispirms aptaustot maisiņu, bet nezinot, kas tur iekšā, tad ar rokām atdarinot dažādas darbības no vilnas cirpšanas līdz mazgāšanai un žāvēšanai. Noslēgumā ir ļoti radošs darbs: katram jāapģērbj aitiņa bez vilnas, un tas jādara ar baltu vai melnu krāsu un pudeles korķi. Daži mākslinieki tā aizraujas, ka mērc pirkstiņus krāsā un ietērpj tās gan baltā, gan melnā vilnā.

Sporta zālē valda liela rosība: piecgadīgie un sešgadīgie izmēģina jaunos sporta piederumus. Viņi aizrautīgi slēpo ar savdabīgām slēpēm, kam sniegs nemaz nav vajadzīgs, bet jājūt otrs slēpotājs, met basketbola grozā mazas bumbiņas. Taču vislielāko sajūsmu izraisa izpletņa kopīga pacelšana un nolaišana, kā arī mainīšanās vietām, kad izpletnis pacelts.

Nekad neesmu redzējusi, kā strādā logopēds. Nu tāda izdevība man ir. Pati bērnudārzā neesmu gājusi, un izbrīnu manī rada tas, ka tik daudz visās nodarbībās, arī šajā, bērniem jādarbojas ar pirkstiņiem.

Izstaigājot bērnudārzu, īpaši iepriecina 3 izremontētās telpas: veļas mazgātava, sporta zāle un ēdamtelpa. Kā stāsta iestādes vadītājas pienākumu izpildītāja, stāvoklis veļas mazgātavā bijis dramatisks, pat dzīvībai bīstams. Veļas mazgātavas pārzine Inta Osīte ūdeni sildīja virtuvē un nesa ar spaiņiem uz veļas māju. Uz grīdas krājās ūdens. Kad izņēma vecās kanalizācijas caurules, tās uzreiz sadrupa. Tagad ir plašas, skaisti iekārtotas telpas, jaunas veļas mašīnas un gludināmais rullis.

Sporta zālē vairāk uzmanības pievērsu jaunajiem sporta piederumiem. Kā lai ierauga ko citu, ja izpletnis aizsedz gandrīz visu zāli! Bet ēdamtelpu aplūkoju kārtīgi. Tā tiešām izdevusies ļoti mājīga un skaista. Viss — ovālā galda virsma, krēslu segums, stāvlampa un griestu lampas — jauki saskaņotas. Sēžot pie tāda galda, noteikti raisās radošas idejas!

Prieks par paveikto arī bērnudārza pienākumu izpildītājai. Vēl viņai ir nākotnes redzējums — ar vecāku palīdzību sakārtot 2 rotaļu laukumus.

Vakarā «Kurzemītē» bērni sniedz nelielu, bet sirsnīgu koncertu visiem ziedotājiem un čaklajiem palīgiem, kas saņem arī atzinības rakstus ar bērnu zīmējumu. Koncerta noslēgumā kopīgā veltījuma dziesmā vienojas pašas bērnudārza darbinieces, un tas izskan ļoti aizkustinoši.

Diānas Siliņas teksts un foto

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.11.09.bernudarzs.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki