Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/arhivs/vecas_zinas/2010/2010.11.10.dakterlejas_iestaigasana.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Dakterlejas iestaigāšana

5. XI pēcpusdienā pie Vecās aptiekas sākās Dakterlejas 200 gadu ieskaņas pēcpusdiena. Jubileju tā svinēs nākamgad.

Dakterlejas vēstures pērles

Pasākumu atklājot, Alanda Pūliņa, Dundagas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja, atzina, ka vieta ap Dakterleju ir ļoti bagāta: tajā ir pateicīgs reljefs un netrūkst kultūras slāņu. Viss tikai jāsakopj, jārāda citiem un pašiem ar to jālepojas. Jau 18. gs. 70. gados doktorātā strādājušie pirmie zināmie ārsti bijuši labākie no labākajiem — lai tos izvēlētos, rīkots liels konkurss. Īpaši A. Pūliņa uzsvēra Jura Bāra (1808–1879) nozīmi, jo viņš bijis ne tikai ārsts, bet arī valodnieks. Vairāki viņa ieteikumi ieviesušies mūsu ortogrāfijā. J. Bārs ieteica lietot latīņu burtus, čupu burtus nomainīt ar mums pazīstamajiem ž, č, š, mīksto līdzskaņu apzīmēšanai lietot komatiņu zem attiecīgā burta, izņemot ģ, un patskaņu garumu apzīmēt ar svītriņu. Tieši strādājot Dundagā (1844–1855), J. Bārs aktīvi pievērsies latviešu valodniecības jautājumiem.

Aptieka un čeka

Savas atmiņas par Dakterleju bija novada domes priekšsēdētājam Aldonam Zumbergam. Viņš nāk no Labdzeres ciema, tāpēc Dundagu sācis iepazīt tikai tad, kad vecāki viņu paņēmuši līdzi un vēlāk, kad pats mācījies skolā. A. Zumbergam spilgti atmiņā palicis tas, ka aptiekā atradusies čeka. Viņa tēvs arī bijis izvedamo sarakstā, taču paslēpies. Bet cik tad ilgi tā dzīvos? Pēc pāris nedēļām braucis pieteikties pie čekas priekšnieka Mazura, bet tas jautājis: «Ko tad tu domā, ka tev atsevišķi ešelonu pasūtīs? Ej uz kolhozu strādāt!» Taču tos, kas bijuši izsūtāmo sarakstā, jau laikus no kolhoza izslēguši. Tā nu tēvs sācis strādāt sīrupfabrikā. Bet tāpēc, ka aptiekā bijusi čeka un pie tās pulcināti izvešanai nolemtie cilvēki, tās tuvumā vēlāk novietota piemiņas zīme — šķeltais akmens.

Tāpat domes priekšsēdētājs atcerējās, ka viņa bērnībā šeit bijusi ļoti rosīga dzīve: darbojusies maizes ceptuve, desu darītava, biedrības veikali, kalnā augšā bijis pasts. Diemžēl visi īpašumi ir privāti. Ja neradīsies jauni īpašnieki, kas rūpēsies par tiem, tad nākotnē šīs ēkas pārvērtīsies drupās.

A. Zumbergs arī pastāstīja, ka 2011. gada 4. jūnijā Dundagā notiks Dziesmu diena. Viņš uzskata — gājienam jāsākas no vecā pasta, kas bijis pirmais pagasta nams un kurā notikuši pirmie Dundagas jauktā kora mēģinājumi.

Nedaudz atmiņās dalījās arī Lidija Siliņa, cilvēks, kura mūžs ar aptieku bijis ļoti cieši saistīts: L. Siliņa tajā nodzīvojusi 52 gadus un aptiekā nostrādājusi — 33. Savas atmiņas par aptieku viņa uzticējusi laikrakstam «Dundadznieks», kur tās lasāmas vairākos numuros.

Izstāde un veselības pulverītis

Pēc pirmajiem atmiņu stāstÄ«jumiem A. PÅ«liņa visus aicināja aptiekas priekÅ¡telpā apskatÄ«t fotoizstādi, kas veltÄ«ta Dakterlejas drÄ«zajai jubilejai, un aptiekā iegādāties veselÄ«bas pulverÄ«ti â€” pÅ«teli. Taču, lai to iegÅ«tu, jātiek pie Ä«paÅ¡as naudas zÄ«mes â€” bāra. Savukārt to varēja iegÅ«t, izlasot kaut rindiņu no Ernesta DinsberÄ£a veltÄ«juma J. Bāram vecajā drukā. Dzejolis atradās naudas zÄ«mes otrajā pusē un lielas grÅ«tÄ«bas nesagādāja.

Izstāde, ko iekārtojusi Velga Eizenberga, iepriecināja ar labo kvalitāti. Katram, kas ienāk aptiekā, būs iespēja kaut nedaudz iepazīt tās un tuvējās apkārtnes vēsturi.

Loks ap Dakterleju

Tikuši pie veselības pulverīša, visi gides Ainas Pūliņas vadībā kopīgi izmeta loku gar slūžu namiņu, veco pastu, vietu, kur kādreiz bijis doktorāts, avotiņu. Arī šis ceļš bija atmiņām bagāts un palīdzēja ieraudzīt Dundagu pavisam citādāku. Lūk, reiz 50. gados pie slūžam no krastiem izgājis dīķis un pārrāvis ceļu! Padomju laikos bargās ziemās zāģējuši dīķa ledu un veduši izzāģētos ledus klučus uz pagrabu, kas vēl aizvien atrodas pie dīķa, pretī pilij. Tur pienotava glabājusi saldējumu. Bet pa kalnu pie avotiņa bija paredzēts laist lejā notekūdeņus. To nu gan L. Siliņa nav varējusi pārdzīvot un cīnījusies, līdz šo plānu mainīja. 1980. gadā, kad Dakterlejā izveidoja attīrīšanas iekārtas staciju, mainīja arī upes gultni, līdz ar to grūtāk saprast, kur īsti kādreiz atradies doktorāts.

Pastaiga apstiprināja, ka TIC vadītājas ideja par takas izveidošanu ir atbalstāma. Iesākumā tā varētu būt arī tik neliela kā šis loks, taču ar laiku to var paplašināt gar Pāces upi un «Ievlejām». Tikai viss jāsakārto, jāaicina zemju īpašnieki sakopt apkārtni, bet, ja viņi to nedara paši, jālūdz atļauja rīkot talkas un tas jādara dundadzniekiem.

Dakterlejas apkārtne fotogrāfijās

Kad pastaiga bija galā, tie, kas vēlējās, devās uz pili sasildīties pie tējas krūzes un aplūkot Kubalu skolas-muzeja vadītāja Ivara Abaja sameklētos attēlus par Dakterlejas apkārtni. Fotogrāfijas rādīja arī tādu Dundagu, kādu mums grūti atpazīt. Daudz kā no attēlos redzamā mūsdienās vairs nav, piemēram, koka pumpja sīrupfabrikas galā uz aptiekas pusi, avīžu kioska pienotavas tuvumā, tirgus laukuma pretī «Vecskrīveriem». Savdabīgs pieskāriens senai un ne tik senai pagātnei bija 2008. gada Talsu fotokluba biedru fotogrāfijas, kas tapušas pēc muzeja vadītāja uzaicinājuma. Fotogrāfi ar karti, kur iezīmēti fotografējamie objekti, devušies pa Dundagu un iemūžinājuši skaistus mirkļus. Pamatīgā patērētāju biedrības ēka ar kādu padomjlaiku uzrakstu, kas vēl bijis saglabājies, kaķis «Upeskrastu» mājas logā, vējdzirnavas, par kurām I. Abajs sacīja — tās ir bēdīgas, bet mēs būtu vēl bēdīgāki, ja to nebūtu vispār. Viņš ierosināja senajām ēkām pielikt piemiņas plāksnes, jo tajās dzīvojuši diži ļaudis un risinājušies lieli notikumi. Varbūt lūkojoties no Rīgas vai Londonas, tie nav uzskatāmi par lieliem, bet Dundagas vēsturē tie bijuši nozīmīgi. Muzeja vadītājs uzsvēra, ka mums būtiski aplūkot Dundagas ainavu, attīrīt to no sārņiem, parādīt sev un ciemiņiem. Tas ir pašu spēkos.

Paldies!

Dakterlejas iestaigāšana izvērtās par brīnišķīgu pasākumu, apliecinot, ka dundadzniekiem nav vienaldzīga viņu bagātā kultūrvēsture, ka viņi to prot novērtēt un vēlas saglabāt. Paldies par atmiņu uzjundīšanu un ierosinājumiem nākotnē visiem, kas piedalījās, bet īpaši TIC vadītājai A. Pūliņai un viņas čaklajiem palīgiem!

Diāna Siliņa,
autores un Daigas Muželovskas foto

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.11.10.dakterlejas_iestaigasana.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki