Lāčplēša dienas atcere Kolkā

Lāpu gājiens cauri Kolkai 2010. gada 11. novembrī

Jau ilgāku laiku glīta afiša aicināja kolceniekus pieminēt Lāčplēša dienu, piedaloties lāpu gājienā un kopīgā pasākumā pie Kolkas tautas nama. Atzīšos, ka 11. novembra vakarā, dodoties uz pulcēšanās vietu, bažījos, ka lāpu nesēju skaits nebūs liels. Neticami, bet bija sanācis kupls pulks kolcenieku! Un galvenokārt jaunieši! Priecīgā noskaņā tika iedegtas lāpas (paldies reklāmas speciālistam Ērikam Stendzeniekam par atbalstu to iegādē!). Gājiena priekšgalā nostājās pieci braši puiši, aiz viņiem Kolkas pamatskolas pūtēju orķestra sitaminstrumentu grupa ar diriģentu Viesturu Rērihu, un lāpu gājiens, vareni rībot bungu skaņām, devās cauri Kolkai. Ugunīgā upe, kas virzījās cauri citādi pustumšajam ciemam, izskatījās iespaidīga. Priecēja sveču liesmiņas, kas dega ne vienā vien kolcenieku logā. Emocionālo noskaņu labi raksturoja kādas kolcenieces teiktais: «Nekas tāds te agrāk nav bijis! Cik lieliska sajūta, ka varam tā kopīgi soļot un pieminēt Latvijai tik nozīmīgo dienu!»

Tautas nams gājiena dalībniekus sagaidīja ar svecēs mirdzošiem logiem, ugunskuru un attiecīgu muzikālu priekšnesumu. Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens savā uzrunā uzsvēra, ka latviešiem liktenīgi vienmēr ir bijis jācīnās dažādās armijās un dažādos karos, arī mūsdienas nav izņēmums. Cīņa pret melno bruņinieku sākusies jau sirmā senatnē un vēl joprojām mums ir savs simboliskais melnais bruņinieks, ar kuru mums tikai pašiem ir jātiek galā. Kolkas ev. lut. draudzes mācītājs Ainārs Kostanda vienkāršā un emocionālā stāstījumā atgādināja par laiku, kad tikko izveidojusies Latvijas valsts spēja uzvarēt pretinieka pārspēku un nosargāt savu valsti. Visu valsts iedzīvotāju patriotisms toreiz bija lielākais spēks, kura priekšā labi apbruņotā pretinieku armija kapitulēja. Arī mums šodien jābūt savas valsts patriotiem un jājautā sev — ko es varu dot savai valstij, ko es varu dot savai Kolkai?

Kolkas pamatskolas jaunieši bija sagatavojuši patriotiski uzrunājošu dzejas priekšnesumu. Kopīgo sadziedāšanos ievadīja 1990. gados Ievas Akurāteres izpildītā dziesma «Lūgšana». Prieks bija redzēt, ka arī jaunieši, lūkodamies dziesmu lapiņās, piebiedrojās kopējam korim. Sāka smidzināt lietus un bija īstais brīdis doties iekšā Tautas namā un sasildīties ar karstu un smaržīgu piparmētru tēju. Nobeigumā vēl bija sarūpēta iespēja iepazīties ar informējošiem materiāliem par Latvijas valsts tapšanu un brīvības cīņām.

Manuprāt, Lāčplēša dienas atceres pasākums bija ļoti izdevies. Pierādījās tas, ka cilvēkiem šādi brīži ir ļoti nepieciešami. Tā turpināt!

Baiba Šuvcāne

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.11.13.lacplesa_dienas_atzimesana_kolka.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki