Nodokļi: nekustamā īpašuma pārdošana

Sākot ar 2010. gadu, ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums – kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Ar nodokli neapliek nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja: maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese; nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no laulātā, tad uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums; radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda, samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei un citi līdzīgi izdevumi.

Ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro 15 % likmi.

Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts kā dāvinājums, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu. Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegādes vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem desmit gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (2010. gadā = 1,754).

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu.

Maksātājs, kurš gūst ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas , deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedz:

  • līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus;
  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas nepārsniedz 500 latus.

Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.

Arvīds Dailidovičs,
VID Nodokļu pārvaldes Kurzemes nodokļu administrēšanas daļas Talsu klientu apkalpošanas centra galvenais nodokļu inspektors,
tālrunis 63291497

Discussion

, d.m.Y H:i

Labs raksts! Pieņemsim šādu situāciju: LR rezidentam nomira māte Krievijā, atstāja mantojumā dzīvokli, rezidents pieņēma mantojumu, un pēc tam uzrez pārdeva (jo dzīvot tur nedomā un uzturēt šo īpašumu citā valstī arī nav jēgas). Pārdeva par summu, kura mazāka par mantoto vērtību. Tādā gadījumā kapitāla pieauguma nodokļa nav?

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2010/2010.12.20.nodoklis.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki