Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/arhivs/vecas_zinas/2011/2011.06.09.milzigs_paldies.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Dubultsvētki aizvadīti godam

Ar «dun–dang» skaņām jūnija pirmās nedēļas nogalē aizvadīti divi svētki: Kurzemes dziesmu diena Dundagā 4. VI un Slīteres Ceļotāju dienas 4. un 5. VI Dundagas novadā, katra pulcējot ap 1800 dalībnieku.

Aļņa Auziņa, Laura Laicāna, Andra Kojro, Jāņa Kovaļčuka un Alandas Pūliņas foto

«Dun–dang» vieno Dziesmu dienu

Tik vērienīgus pasākumus aprakstīt nav viegli, jo — kā aptvert neaptveramo? Skaidrs, ka vienam cilvēkam nav iespējams piedalīties visos maršrutos, darbnīcās, apmeklēt visus objektus un koncertus. Tātad atstāstā paša pieredzētais savijas kopā ar sadzirdēto un pat nojausto. Galvenie secinājumi ir: abi svētki izdevās vareni, tomēr nākotnē jāpārdomā, vai līdzīgos gadījumos izšķirties par «divi vienā», vai tomēr divas lielas izrīcības šķirt vienu no otras.

Dziesmu gars jūnija pirmajā sestdienā nenoliedzami bija pārņēmis novada centru un pat tuvāko apkaimi. Kurzemes dziesmu dienu, kas uzlūkojama arī par 1936. gadā notikušo svētku jaunu iedzīvināšanu, iesākās ar koru koncertiem Dundagas, kā arī Talsu, Ģipkas un Valdemārpils luterāņu baznīcās. Dundagas dievnamā uzstājās Dundagas pagasta jauktais koris (diriģente Sandra Lielanse), Kolkas pagasta jauktais koris (Evita Ernštreite), Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris «Aija» (Gunta Vite), Tukuma pilsētas Kultūras nama skolotāju koris «Vanema» (Jānis Ozols) un Latvijas izdevniecību jauktais koris «Burtnieks» (Egils Lipšāns). Dzirdējām daudz augstvērtīgas garīgās mūzikas. Neapšaubāms rekordists autoru vidū bija Rihards Dubra, pārstāvēts ar četriem skaņdarbiem dažādu koru izpildījumā. Savukārt no visiem skanīgajiem koriem īpaši jāizceļ «Vanema» ar tās artistisko vadītāju J. Ozolu, kas kora skanējumu pacēla teju «kosmiskos» augstumos.

Tālāk skaņas sasaucās, savijās un atbalsojās malu malās. No tirgus laukuma, kur uzstājās pensionāru ansamblis «Sendienas», līdz vidusskolai, kur muzicēja oriģinālais «Nurmōrkester», no bērnudārza priekšā uzbūvētās skatuvītes, kur skanīgo vidusskolas kori nomainīja teātra sporta aizrautīgie spēlētāji, līdz pat sapostajai estrādei, kur jau agrāk par nolikto laiku kori iemēģināja balsis. Daudzo muzikantu vidū īpaši jāuzteic Dundagas Mākslas un mūzikas skolas kapela, kas nenogurstoši spēlēja trīs stundas, kā arī «Nurmōrkester», kurā, izrādās, šad tad pamainās ne tikai dalībnieki, bet arī mūzikas instrumenti. Tā šoreiz debitēja Elizabete Kalna ar arfu, taču klausoties šķita, ka šādā sastāvā ansamblis uzstājas jau sen. Lībiešu–latviešu jauniešu spēlētās un dziedātās dziesmas bija stilistiski vienotas, atspoguļojot jauniešu pārliecību. Šo rindiņu autoram vislabāk pie sirds gāja Dāvja Stalta pirmā kompozīcija, šķiet, ar latvisko nosaukumu «Gaisma», — saprotams, ka visas dziesmas skanēja lībiešu valodā. Lai dziesma vieno! Šāds novēlējums te būtu īsti vietā.

Dienas vainagojums — lielkoncerts, bet pirms tā — svētku gājiens, saucot atmiņā katram īstam latvietim tik pazīstamo lielo Dziesmu svētku izjūtas un sajūtas. Gājiens no vecā pasta uz estrādi, koriem dziedot katram savu dziesmu, dundadznieku apsveikumi, reizēm arī kāda ironiska izteika, — šādos brīžos aizmirstas pagurums, ikdienas raizes, politiskas domstarpības un tas, kādu atzīmi esi saņēmis skolas laikā par dziedāšanu.

Pašu koncertu, kurā kā caurviju motīvs, sasaucoties koristiem un klātesošajiem ar visai tautai zināmajiem vārdiem «dun–dang», labi raksturoja domes priekšsēdētājas Guntas Abajas vārdi svētku uzrunā: «Kopdziedāšana ir simbols latviešu tautas spēkam un ticībai. Varenais dziesmu skanējums ir licis skanēt arī senajiem Dundagas zvaniem dun – dang. Tie modina mūs no sasaluma un ceļ skatu augšup». Vienotību uzsvēra arī tas, ka domes priekšsēdētāja iznāca no koristu vidus tautas tērpā, — viena no mums. G. Abaja arī pateicās par atbalstu svētku sarīkošanā Kultūras un nemateriālā mantojuma centram un Laurim Gosam un Talsu novada pašvaldībai un Miervaldim Krotovam.

Bija gan Jāzepa Vītola «Gaismas pils», gan Raimonda Tiguļa «Dod, dieviņi», gan «Pūt, vējiņi!» pašā izskaņā. Dziedāja kori un dziedāja publika, dziesma aizrāva un saliedēja, turklāt vismaz mans deguns koncerta laikā nemanīja šašlikcepšanas dūmu smārdu, kas tik ierasti pārmāc visus citus aromātus lielajos Dziesmu svētkos Mežaparka estrādē, ka paliek vēl ilgi miņā pēc tam, kad repertuārs jau pagaisis no prāta.

Un tagad gan laiks pateikt pateicību daudzajiem svētku vīkšējiem! To vislabāk var izdarīt Dundagas pils direktore Baiba Dūda svētku rīkotāju vārdā:

— Ar «dun» un «dang» palīdzību izskanējis lielais Kurzemes dziesmu dienas koncerts parka estrādē. Esam saņēmuši neskaitāmi daudz labu atsauksmju no dalībniekiem, skatītājiem, profesionāļiem, goda viesiem. To visu paveicām mēs, dundadznieki, vienojoties lielā radošā, čaklā komandā. Daudzi no mums neskaitīja aizvadītās darba stundas un mēģinājumos pavadīto laiku. Paldies visiem vietējiem, kas iesaistījās svētku sagatavošanā un norisē:

  • gandrīz 60 brīvprātīgajiem darbiniekiem — skolēniem un studentiem par koru gidu pienākumu veikšanu, uzrakstu un karogu nešanu, ozoliņu stādu sarūpēšanu, ielu noformēšanu;
  • pašdarbības kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem par koncertu sniegumu visas dienas garumā — Rudītei Baļķītei un mazajiem bērnudārza dziedātājiem, Dacei Šmitei un skolas jauniešu kora dalībniekiem, Inesei Freimutei un skolas deju kolektīva dalībniekiem, Dainai Miķelsonei un «Sensus» dejotājiem, Dacei Treinovskai un «Dun–dang» visu paaudžu dejotājiem, Ritai Zemtiņai, Sandrai Cirvelei un «Sendienu» dziedātājiem, Vairai Kamarai un teātra sporta turnīra dalībniekiem, amatierteātra kolektīva dalībniekiem un citiem raitiem runātājiem, Viesturam Rēriham un Kolkas pūtējiem, Jānim Cirvelim un kapelas dalībniekiem no Dundagas Mākslas un mūzikas skolas, Jānim Mednim un viesiem no «Nurmōrkester»;
  • Saimnieciskā dienesta komandai ar Andri Kojro priekšgalā un visiem stipendiātu programmā strādājošajiem par Dundagas sakopšanu un estrādes sagatavošanu;
  • Beatrisei Zingnikai un viņas vecākiem par iespēju izmantot meitenes darbu svētku logo radīšanai;
  • bērnudārza saimei un tā vadītājai Ilonai Onzulei par brīvprātīgo paēdināšanu, ielu un brīvprātīgo darbinieku noformējuma veidošanu;
  • atbildīgajiem par dalībnieku reģistrēšanu — Rutai Emerbergai, Sarmītei Dinsbergai un Velgai Rozenbergai;
  • Dundagas vidusskolas direktorei Aigai Štrausai, skolas dežurantiem;
  • draudzes «Prieka Vēsts» atsaucīgajiem cilvēkiem par iespēju izmantot telpas;
  • Laimonim Ulmanim un jaunsargiem par gājiena sagatavošanu un vadīšanu;
  • Lindai Celmai par padomiem mākslinieciskā noformējuma veidošanā;
  • Sandrai Dadzei par rokdarbnieču izstādes sagatavošanu;
  • Sandrai Lielansei par dievnamu koncertu koordinēšanu;
  • domes deputātiem par atbalstu;
  • Dundagas evaņģēliski luteriskajai draudzei un tās priekšniecei Diānai Siliņai;
  • Ģipkas evaņģēliski luteriskajai draudzei un tās priekšniekam Valdim Randem;
  • atbildīgajiem par drošību un veselību Jānim Simsonam ar palīgiem un Aivai Burnevicai;
  • Aijai Niegliņai un viņas palīgiem par krāšņo piespraužu darināšanu;
  • Aldim Pinkenam par apskaņošanas ietaišu uzstādīšanu;
  • svētku atbalstītājiem — SIA «Kurekss», SIA «Dundagas meži», SIA «Dundaga», SIA «Stats», SIA «Firma L4», «Velve AE» SIA, «O. Bāres būvmateriāli», a/s «Latvijas Krājbanka», a/s «Swedbank».
  • Liels paldies arī pašai Baibai!

ek
Ervīna Kristiņa foto

Ceļotāju dienās

Šogad pasākums notika divas dienas, piedāvājot krietni vairāk maršrutu un objektu un īpaši uzsverot Dundagas pusi. Jāpiebilst, ka visvairāk ceļotāji apmeklēja Dundagas pili (249), Šlīteres bāku (176), Košragu un Pitragu (113), Lībiešu tautas namu Mazirbē (100), Ragu muzeju Vaidē (84) un Pāces vilnas ražotni (80), tāpat nesaskaitāmi daudz piekritēju bija duņdžiņu piensaimnieku produkcijai veikalā «Pienenīte». Divu dienu apmeklētāju kopskaitā, ap 1800, protams, ietilpst cilvēki, kas apmeklējuši vairāk nekā vienu no piedāvātajām iespējām.

Pēc ceļotāju svētkiem pārdomas dalījās SIA Kolkasrags direktors Jānis Dambītis:

— Šogad ceļotāju diena pulcēja viesus no visas Latvijas — brīnišķīgus, inteliģentus un pārsvarā pieredzes bagātus ceļotājus. Kolkas ragā piedāvājām tradicionālo apli ap ragu un priežu taku. Izveidojās 7–20 cilvēku grupas, tādēļ bija iespējama ļoti tuva saskarsme, gaisotne tāpat kā laiks — lieliska! Īpašā dāvana ceļotājiem bija neaizmirstulīšu lauks pie Kolkasraga pieminekļa un iespēja redzēt Sāremā salu ar neapbruņotu aci.

Jauka, izglītojoša un radoša bija Dabas aizsardzības pārvaldes darbnīca pie Kolkasraga apmeklētāju centra, kur visi draudzīgā konkursā varēja iepazīt zivis, iemācīties, kā tās dēvē šai pusē, katrs radīt savu krāsainu un skaistu putnu vai lesti. Īsta profesionāļu komanda Ērikas Kļaviņas vadībā ļāva viesiem saņemt atbildes uz jebkuru jautājumu gan par Slīteres nacionālo parku, gan visu Kurzemi.

Jaunums bija velomaršruts «Kolka Kõr», uzrāpāmies kāpā, lai apskatītu Melnā Mača caurumu, atpūtāmies pie Vecročupītes, skaitījām dzeju un apkampām Lāžu ozolu. Veldzējām slāpes un sirsnīgi smējāmies pie viesmīlīgās Hausmaņu ģimenes, pielaikojot ragus. Pateicoties saimnieka inženiera talantam, ragi turējās plecos paši no sevis. Es pirmo reizi mūža ragains braucu ar velosipēdu!

Par dienas garīgo un emocionālo virsotni kļuva Dziesmu diena Dundagā ar brīnišķīgo gājienu un koncertu. Nākamajā dienā dziesmu garu turpinājām, apdziedot Kolkasragu ar Limbažu novada kori.

Pateicoties Līvu kultūras centram, īpaši rīkotājiem Valtam Ernštreitam un Gundegai Blumbergai, Līvu centrā «Koulka» notika Līvu mākslas izstādes atklāšana. Ārkārtīgi harmoniski, skaisti un spilgti ir ne tikai mākslas darbi, bet arī pats izstādes iekārtojums, par ko bija parūpējusies Baiba Damberga, savukārt kolcenieki bija uzklājuši svētku galdu ar skandraušiem, lestēm un pūteli.

Pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku sadarbībai, degsmei un paveiktajam, esam ierakstījuši brīnišķīgas, spēcīgas un skaistas dienas Dundagas novada vēsturē!

Savukārt par mūsdienīgo slēpņošanas pasākumu, sakot paldies visiem dalībniekiem, stāsta viens to no tā rīkotājiem ar segvārdu Lauris_79:

— Slēpņošana ir visā pasaulē spēlēta GPS (globālā pozicionēšanas sistēma) spēle, kas ietver «dārgumu» (diemžēl — vai par laimi — «dārgumi» nenozīmē materiālas vērtības) paslēpšanu un to meklēšanu, publicējot koordinātas internetā. Proti, šīs spēles dalībnieki meklē vietas dabā, kur kāds pēc koordinātām ir izlicis slēpni (kastīti), tādējādi mēģinot parādīt arī citiem kādu interesantu vietu.

Slīteres Ceļotāju dienā (SCD) slēpņošanas pasākumā vajadzēja apbraukt Ziemeļkurzemi un pēc koordinātām atrast dažādās vietās noslēptus punktus. Sameklējot tos un saliekot pareizā secībā, dalībnieki varēja uzzināt pasākuma noslēguma vietu.

Piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieku, un, lai gan maršruta garums bija lielāks par 90 km, tas netraucēja to veikt gan vienam riteņbraucējam, gan ģimenei ar mazām meitenēm.

Tā kā maršruts veda arī pa vietām, kur norisinājās dažādi SCD pasākumi, tad daudzi pa ceļam iegriezās kādā muzejā, baznīcā vai citā interesantā apskates vietā.

Lūk, atsevišķu dalībnieku dienas iespaidi (lietoti viņu interneta vidē pieņemtie segvārdi)!

SamijGlavnij:

— Bija patīkami satikt sen neredzētus cilvēkus. Tik daudz ļaužu Dundagā sen nebija redzēts, un pats pasākums arī bija labs.

ginc2005:

— Ļoti jauks pasākums, izbraukājām vietas, kuras ikdienā, iebraucot Dundagā, nebūtu redzējuši.

ayvars1956:

— Diena bija ļoti forša, pilnvērtīga un piesātināta. Bija patīkami iepazīties ar cilvēkiem, sevišķi tiem, kurus nebiju redzējis un saticis. Ļoti patīkami!

Karlys:

— Tā kā tas bija pirmais slēpņošanas pasākums, tad tas likās ļoti aizraujošs, sakarīgs, organizēts un jauks. Pa ceļam savācām daudzus slēpņus, tāpēc bijām vēl daudzos objektos.

raimonda:

— Bija izvēlēti ļoti interesanti un pārdomāti punkti. Izbraucām visu loku no Dundagas līdz Melnsilam, Kolkai, Mazirbei un atpakaļ. Atradām visus punktus un apmeklējām pāris SCD pasākumus. Bijām pāris baznīcās un Kolkasragā. Patika iziet cauri Dundagai un apskatīt vakara pasākumu. Gaidām nākamo pasākumu!

Visbeidzot jāpiebilst, ka abi svētki kopumā viens otru jauki papildināja, apliecināja mūsu novada spēku, pacēla varēšanas latiņu vēl augstāku. Protams, atklājās arī šādas tādas rīkošanas un plānošanas nepilnības, kas novēršamas citreiz. Jā, bija arī nepatīkamāks starpgadījums, jo solītā viena diena zvejnieka dzīvē izpalika. Arī tā ir mācība, kas jāielāgo, turpmāk rūpīgi izraugoties palīgus. Vienlaikus jāsaprot, ka tik vērienīgās izrīcībās pilnīgi perfekti nekad nebūs. Pārsvarā viss norisēja veiksmīgi, ar rīkotāju un dalībnieku vienojošu prieku. Lai tas mūs iedvesmo uz turpmākiem dižiem svētkiem un ļauj pašiem augt tiem līdzi!

Apkopot centās Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
arhivs/vecas_zinas/2011/2011.06.09.milzigs_paldies.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki