[bookmarks options=”default=off&draugiem=on&facebook=on&twitter=on” style=”padding-left: 2px; padding-right: 2px; padding-top: 5px”]
Latweeschu Awīzes, Nr.37, 15.09.1855
Vēl kara ziņas
Otrā augusta dienā Kolkes ciema ļaudis (Dundagas pagastā) lielas briesmas redzējuši. Kolkas ciemam pretī bija sanākuši lieli Eņlenderu kuģi. Pēc pusdienas vairāk nekā kādu pāri simtu Eņlenderi ar plintēm rokā pienāca ar lielām laivām pie malas. Še tos sagaidīja baškīri. Šie gribēdami ienaidnieku aizdzīt, sākuši ar Eņlenderiem šauties un būs arī gan kādus Eņlenderus nošāvuši; bet ko mazs pulciņš spēj pret tik daudziem? Arī no kuģiem Eņlenderi šāvuši ar lieliem gabaliem tā, ka baškīriem bija jāatkāpjas. Nu Eņlenderi uznāk uz jūrmalu un aizdedzinājuši visas bākas kunga ēkas — bāka augsts tornis, kur naktī uguns deg kuģiem par zīmi, un tur klāt ir muiža, kur bākas kungs dzīvo — pašu muižu, riju ar visiem rudziem, laidaru, klētis un tā dzīvojuši kā dzīvi pagāni. Ne cik tāļ no bākas muižas ir baznīca. Baznīcas durvis uzlauzuši, baznīcas lādi atplēsuši, naudu izņēmuši. Bākas kunga preilenes klavierus, kas pulk naudas maksā, uzlikuši uz jauniem bākas kunga ratiem; aizvilkuši pie jūras un tad klavierus un ratus tīšām sakapājuši gabalos. Daudz lopu nošāvuši, citus paņēmuši līdz, citus atstājuši nošautus pie malas. Zvejniekiem paņēmuši un izpostījuši mazās zvejas laivas. No tās briesmīgās šaušanas baznīcai daudz logi izšauti, un lielas lodes gājušas caur sienām un torni caur. Ļaudis nav nošauti. 3 baškīri mazliet ievainoti. Kad nu Eņlenderi bija labi izrādījušies, tad gājuši atpakaļ uz kuģiem.
H. K.
(Izlasīt palīdzēja Aivars Miška)