[bookmarks options=”default=off&draugiem=on&facebook=on&twitter=on” style=”padding-left: 2px; padding-right: 2px; padding-top: 5px”]
Skan simfonija,
Bet nošu tai nav.
Ir krāsas, tik siltas un gaišas,
Un aiz Mēness vārtiem,
Aiz Saules loga
Jau pavērtas vaļā zvaigžņu takas,
tas ir 3.marta vakara mirklis, kad Mūžības dzīvā, mierīgā gaismā Tavs mūžs kļuva par visu vienā – ciešanās, mīlestībā, atklāsmē, dzejā…
Trauslais pavasara taurenītis loga stiklā atgādināja par Tavas dzīves patieso vērtību, kas kā zvaigznīte iemirdzējās 1954.gada 8.septembrī Ģibzdes <<Jaunburtnieku>> mājās un kļuva notīs un melodijās ierakstīts, kas reizē bija gan Tava Elpa, gan Darbs, gan Mīlestība.
40 mūža gadus no Dž. Verdi līdz latviešu tautas dziesmu apdarēm Tu dalījies ar mums muzicēšanas priekā, mācot gan saviem <<mazajiem nebēdņiem>>, (kā Tu viņus sauci), gan jau pieaugušajiem no paaudzes paaudzē, atdodot sevi grūtam, bet skaistam pūtēju orķestra vadītāja darbam. Tas ierakstīts cilvēku sirdīs.
Tavs darbs nav saskaitāms, tas ir viengabalains dzintara grauds, kurā sakausēts Tavs Mūžs, tāpēc arī Tev pieder skolēnu, vecāku, ciema cilvēku mīlestība, atzinība un cieņa. Un ne tikai Kolkā…
Viestur, Tu mums esi atklājies kā rudens cilvēks, un tajos mīt zeltainu lapu gaišums .Ļaudīs smējējs un mēļotājs, bet patiesībā Tev plecos bij smagums kā misiņa zvans, kuru Tu neskandināji visiem, lai sadzird. Sarežģīts kā kailo zaru vijums, izdzīvodams daudz pagriezienu un krustpunktu, ilgodamies pēc Lielās Patiesības. Tu stingri stāvēji uz Zemes un bieži lūkojies Debesīs, koku galotnēs, varbūt Tu saskatīji nākamgada pumpuru, no kura izaugs jauna lapa, kuram Tu mācīsi pasauli ieraudzīt mūzikas skaņās. Tu savā darbā vienmēr biji domās par nākotni, bet, lai tā būtu skanīga, Tu sevi ziedoji šodienai, katra minūte Tev bija piepildīta ar darbu.
Atmiņu ugunskurā pelni mums vienmēr būs silti, atliks vien noliekties, uzpūst elpu, atkal dzims siltums, un tie uzziedēs Tavā sirds cilvēcībā, Tavā neviltotā vienkāršībā.
Re, zvaigzne nokrita!
Visu mani pašu.
Tas putns nebij Manis pilnvarots.
Un nu es ilgi, ilgi nerunāšu –
Tik liels un milzīgs klusums man ir dots
/I.Ziedonis/
Mīļo Viestur, Tev gaišam jābūt Ceļam!
[note color=”#dcdcdb”]
Viestura tuvinieki dara zināmu, ka atvadīšanās notiks 8. martā no plkst. 10.00 Kolkas Jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu baznīcā.
Atvadu dievkalpojums plkst. 12.00.
Zemes klēpī guldīsim plkst. 14.00 Talsu novada Valdgales pagasta Sumbru kapos.
Plkst. 16.00 Kolkas tautas namā uz atceres brīdi tiek mīļi gaidīti visi absolventi, kolēģi un draugi.
[/note]
