Teritorija

LIZ1)
(ha)
meži (ha) purvi
(ha)
kopā
(ha)
Dundagas pagasts 9935,1 41135,5 917,9 55750,7
Kolkas pagasts 397,4 7696,5 2261 11685,1
Dundagas novads 10332,5 48832 3178,9 67435,8

Apraksts

Dundagas novads ir izveidots 2009.gada 1.jūlijā, apvienojot Dundagas un Kolkas pagastu teritorijas.

Dundagas novada platība ir 674 km2, no kuriem 67 % (452 km2) aizņem meži un purvi. Lielākā daļa no Dundagas novada teritorijas atrodas Ziemeļkursas augstienes ziemeļrietumu daļā – Dundagas pacēlumā un Piejūras zemienē. Pēc izcelsmes Piejūras zemiene ir pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera un jūras ūdeņu veidojums - jaunākais pēcleduslaikmeta veidojums Latvijas teritorijā, kas intensīvi attīstās arī tagad.

Nozīmīgs ģeoloģisko procesu vēstures liecinieks ir Ziemeļkursas augstienes ziemeļu robeža ar Piejūras zemieni, kuru veido Baltijas ledus ezera stāvkrasts - Slīteres Zilie kalni.

Slīteres Zilie kalni nosacīti ir arī klimata robeža novadā. Dundagas novadā no Slīteres Zilo kalnu kraujas uz dienvidiem Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā nokrišņu daudzums ir 650 – 750 mm gadā, gada vidējā gaisa temperatūra par ~ 0,6 ° zemāka nekā pieguļošajās teritorijās. Bezsala periods ilgst ~ 140 dienas. Klimats Piejūras zemienē ir maigāks - tas ir mēreni silts un mitrs ar izteiktu jūras ietekmi. Ziemas maigas, mākoņainas, ar nepastāvīgu sniega segu, biežiem atkušņiem, piekrastē arī ar biežu miglu. Nokrišņu daudzums gadā ir 700 - 800 mm. Bezsala periods ilgst ~ 170 - 175 dienas un tas ir visgarākais Latvijā.

Dundagas novada jūras robežas garums ir 35 km. Tiešā jūras robežas tuvumā vēja ātrums ir vidēji par 5,5 m/s lielāks nekā iekšzemē.

Novada teritorijā atrodas Slīteres nacionālais parks un septiņi dabas liegumi (Kaļķupes ieleja, Raķupes ieleja, Daiķu īvju audze, Kadiķu nora, Rukšu purvs, Ģipkas lankas un Pāces pļavas), kas iekļauti Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. Kopējā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platība Dundagas novadā ir 188 km2 jeb 28 % no novada teritorijas.

Novadu šķērso Rīgas jūras līča un Baltijas jūras upju baseina ūdensšķirtne, tādēļ lielu upju šeit nav. Augstienes ūdeņus novada Pilsupe uz Rojas upi, Anstrupes upe uz Lonasti un tālāk uz Lielirbi, Raķupe uz Lielirbi, bez tam vēl ir Melnsila upe, Ostupe, Mazirbes upīte un Pitraga upīte.

Senatnē novada centrs Dundaga ietilpa Kursas Vanema novadā. 1245.gadā Dundaga nonāca Rīgas domkapitula pārvaldījumā. 13.gadsimta otrajā pusē domkapituls uzcēla Dundagas pili, kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai Rīgā. Pils bija veidota kā brīva kastella ar administrācijas telpām, noliktavām un lielu pagalmu, kuru no vairākām pusēm apņēma nocietinājuma siena un saimniecības ēkas. Sākotnēji pie pils pastāvēja arī kuršu ciems. Šodien Dundagas pils ir ievērojamākais arhitektūras piemineklis novadā.

2010.gada 1.janvārī Dundagas novadā dzīvesvietas bija deklarējuši 4740 iedzīvotāji. Lielākās apdzīvotās vietas ir Dundaga un Kolka attiecīgi ar 1704 un 877 iedzīvotājiem. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir viendabīgs. 94% no novada iedzīvotājiem ir latvieši.

Novada nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir mežsaimniecība, lauksaimniecība, zvejniecība un zivjrūpniecība. Lēni, bet stabili pieaug tūrisma nozīme novadā, īpaši lauku tūrisma un ekotūrisma virzieni. To būtiski veicina Slīteres nacionālā parka nodibināšana 2000.gadā, un Slīteres nacionālā parka administrācijas darbs, popularizējot dabas vērtības, kas sastopamas novadā.

Dundagas pagasta administratīvais iedalījums

Administratīvais iedalījums

1) lauksaimnieciski izmantojamā zeme
novads/teritorija.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki