JURIS BĀRS

1808 — 1879

::Ārsts un valodnieks Juris Bārs dzimis 1808.g. 23.februārī Dobeles apriņķa Līvbērzes «Lāčos» kalēja ģimenē. Agri zaudējis vecākus, viņš tomēr ar paša spēkiem un radinieku atbalstu 23 gadu vecumā izcīna sev ceļu līdz Jelgavas ģimnāzijai. Tā kā līdzekļu izglītībai ir ļoti maz, jauneklis piepelnās sniedzot stundas matemātikā, pārrakstot notis un darot citus darbus. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1833.g. Juris Bārs dodas uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu un 1842.g. iegūst pirmās klases ārsta diplomu. Pāris gadus viņš nostrādā Lietuvas pierobežā Žagarē, tur arī nodibina ģimeni. Tad 1844.g. atbrīvojas ārsta vieta Dundagā — tobrīd labākā Kurzemē. No 26 pretendentiem šo vietu iegūst Juris Bārs.

:: Dundagā aizvadītie vienpadsmit gadi ir visskaistākie Jura Bāra dzīvē. Doktorāts, kurā 1844.g. Jāņos ieradies, bijis plašs un ērts. Izskatīgā mūra ēka ar kārniņu jumtu atradās skaistuma dēļ izdaudzinātā vietā lejpus dzirnavām koku ielokā. Vēl tagad dundadznieki šo vietu sauc par «Dakterleju». Pavasaros, kad upīte pārplūda, uz doktorātu veda augstas koka laipas.

::Ienākumi Jurim Bāram Dundagā ir labi, taču arī darbs te prasa īpašu izturību, jo Dundagas pagasts bija lielākais Latvijā — tālie braucieni, dažkārt pat līdz jūrmalai ne jau pa dienas gaismu vien bija paveicami. Blakus ārsta darbam Juris Bārs Dundagā rosīgi pēta latviešu valodas jautājumus. Tieši te plašāk aizsāktais darbs dzimtās valodas izzināšanā pēc gadiem ļaus teikt droši un ar lielu godu — JURIS BĀRS IR PIRMAIS LATVIEŠU VALODNIEKS. Viņš pirmais latviešu rakstībā ieteica patskaņa garumu apzīmēt nevis ar ,,h,, bet ar gulošu svītriņu. Viņš arī pirmais noteica latviešu valodas skaņu sistēmu, raksturoja lauzto un stiepto intonāciju, galvenās skaņu pārmaiņas runas plūsmā, tāpat izvirzīja šaurā un platā ,,e,, lietošanas nosacījumus. Strādājot Dundagā, Juris Bārs pirmais mūsu literatūras vēsturē atdzejo vairākas pazīstamā krievu fabulista Ivana Krilova fabulas, ko publicē ,,Latviešu Avīzes,,. Vairāku darbu autors ir pats Juris Bārs: Pasaka, Suņu draudzība, Vilks un lācēns. Arī latviešu fabulistikā Jurim Bāram pieder prioritāte.

::1855.g. Jurim Bāram rodas nesaskaņas ar baronu Ostenzakenu un nemeklējot kompromisa ceļu, viņš Dundagu atstāj. Tas ir skumjš brīdis visiem miesta ļaudīm. Pie doktorāta sapulcējies liels cilvēku pūlis. Galdniekpuisis Fricis Adamovičs (vēlāk pazīstamais literāts) lasa Jurim Bāram īpaši sacerētu atvadu dziesmu.

::Tālākās Jura Bāra gaitas līdz pat mūža beigām saistītas ar Kuldīgu, kur viņš no 1862.g. pildīja apriņķa ārsta pienākumus, bija arī apriņķa skolas ārsts. Arī šeit viņš guva panākumus. Juris Bārs miris 1879.g. 19.decembrī (31. decembrī) un apglabāts pilsētas vecajā kapsētā.

::Mūsu pirmais izcilais tautskolotājs, dundadznieks Ernests Dinsbergs Jurim Bāram veltījis dzejas rindas:

No sirsnīgām pateicībām 
Un jaukām goda dziesmiņām
Mēs gribam viņam kroni pīt,
Kas nevis šeit, bet mūžam spīd.

Tekstu bukletam sagatavoja Dundagas pagasta bibliotēkas novadpētniecības darbiniece Daiga Muželovska.