Krišjānis Barons

(1835-1923)

::Krišjānis Barons dzimis 31. (19.) oktobrī 1835. g. Struteles muižā, kur viņa tēvs bija par vagaru. No astoņiem savu vecāku bērniem Krišjānis bija jaunākais. Desmit gadu vecumā Krišjāni ņēma pie sevis viņa māsa Kristīne, kas bija precējusies ar Dundagas Vecmuižas vagaru Kronberģi un pati izpildīja moderes vietu. Pēc kāda pusgada audžuvecāki pārgāja tādā pašā vietā uz Dundagas Valpenes mazo muižu, ko Krišjānis tad nu uzlūko par savām mājām, skolas apmeklēdams.

::Latviski lasīt Baronam ierādīja mājās vecākā māsa Anna. Skolā viņš sāka iet 8 gadu vecumā uz Dobeli, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt. Uz Dundagu pārgājis, viņš apmeklēja Kubeles skolu, kur darbojās par skolotājiem Dinsbergs un Mālberģis. Še viņš mācījās divus gadus. Būdams 12 gadus vecs, Barons aizgāja uz Ventspili, kur apmeklēja elementārskolu un pēc diviem gadiem apriņķa skolu, ko beidza divos gados. 1852. g. viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Ģimnāzijas kursu Barons beidza 1856. gadā, dabūdams XIV klases rangu. Tanī pašā gadā viņš aizgāja uz Tērbatu studēt matemātiku un astronomiju.

::Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Taču viņš darbojies arī valodas laukā. Viņš ieviesis zinātņu nosaukumus - matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija u.c. zinātņu nozares. K.Barons centās ieviest svešvārdus - admirālis, agronoms, astronoms, atestāts, biljons, ekvators, elektrība, elipse, famīlija, fabrika, gāze, instrukcija, interese, kafeja, klavieres, kapteinis, konfiscierēt, kristāls, mašīna, metāls, mode, muzikants, pols, procents, revīzers, sekunde, šoseja, uniforma u.c. ::Ar K.Barona populārzinātniskajiem rakstiem ir likts pamats latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam. Ir zināmi vairāk nekā 150 viņa populārzinātnisko rakstu.

::Savu vārdu Barons darījis nemirstīgu, sastādīdams Latvju Dainas. Pie šī darba viņš pavadījis sava mūža lielāko daļu. Barona rokās nāca milzīgs tautas dziesmu skaits. Lai būtu iespējams milzīgo dziesmu skaitu iedabūt kādā kārtībā, Baronam bija jāķeras pie mehāniskiem līdzekļiem. Viņš izstrādāja plānu sevišķam skapim un lika to pagatavot. Skapis iedalās divās pusēs, katrā pa 35 atvilktnēm. Skapim tātad 70 atvilktnes manuskriptu iekārtošanai; pie tām nāk klāt 3 lielākas atvilktnes skapja apakšā materiālu glabāšanai. Katrā no 70 atvilktnēm 20 nodalījumi, kuros ietilpst zināma lieluma papīra strēmelītes, pa 150-200 vienā. Šis ir tā saucamais Dainu skapis. Tā visa nepārredzamā dziesmu kopība dabūja skaidri noteiktu veidu, ņemot par vadošo pavedienu cilvēka mūža gaitu.

::Barons pie Latvju Dainām « nosēdēja» apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. Viņš cēlās agri (vasaru ap plkst. 5), pēc pusdienas darbus uz pāris stundām pārtrauca, iedams pastaigāties, un tad strādāja atkal līdz vakaram. - Pie Latvju Dainām vēl lieli nopelni Brīvzemniekam un Visendorfam, vienam - krāšanas darbu ierosināšanā, otram - krājuma klajā laišanā.