Atzīstamas sekmes ārpus novada guvuši mūsu bērni un jaunieši — 13. IV skatuves runas konkursā Tukumā un 15. IV talantu konkursā Talsos. Stāsta režisore Vaira Kamara.
Augškurzemes skolu skatuves runas konkursā dalībniekus vērtēja valsts līmenī. Īpaša valsts konkursa nemaz nebūs, toties maijā paredzams liels koncerts, kurā piedalīsies visu pirmo vietu un varbūt arī dažu otro vietu ieguvēji.
Varam lepoties, ka 20 dalībnieku vidū 11 jaunieši vairāk vai mazāk pārstāvēja mūsu pusi — 1 no Laucienes, pārējie no Talsiem un Dundagas. Būtībā sacentāmies savā starpā, ko pierādīja arī tas, šie 11 ieguva 6 dažādus diplomus. Tātad esam bagāti ar talantīgiem pedagogiem un audzēkņiem!
Dundagu pārstāvēja 3. klases skolēns Marks Aukmanis un 11. klases audzēknis Edgars Pabērzs. Marks pirmo reiz bija iekļuvis reģiona konkursā, un tas vien ir panākums. Edgars godam nopelnīja otro vietu un varbūt arī tiks uz koncertu. Edgara repertuārā bija Ojāra Vācieša dzejolis «Lai dzīve dod mums spārnus!» un Vika «Pasaka par Pūķīti, kas iegavilējās». Ja Edgars pasaku būtu norunājis kā pēdējā mēģinājumā, tad noteikti būtu pirmais. Šoreiz viņa Pūķītis īsti neiegavilējās. Tik un tā Edgara otrā vieta mani ļoti iepriecināja, bet es zinu, ko Edgars spēj! Jāpiebilst, ka zāle nebija pateicīga runāšanai sliktās akustikas dēļ.
Raitis Bērziņš nepiedalījās, jo viņš izšķirošajā novada kārtā vienu teikumu pārlaboja, un, lai gan pēc tam meistarīgi ķepurojās uz priekšu, tomēr drusku pazaudēja šarmu. Raitis ir ļoti labs improvizators, bet kļūmītes var gadīties visiem. Puiša attieksme liecina, ka viņš vēl daudz sasniegs. Tāpat kā Edgars viņš mācās 11. klasē, un vidusskolā priekšā vesels mācību gads. Bet tas, vai izdodas iegūt kādu vietu vai ne, nav noteicošais. Atceros, ka savulaik Rīgā finālā papildturnīrā mūsu Kristīne Ozoliņa, tagad Anže, sacentās vai nu ar Kasparu Znotiņu, vai nu ar Arturu Skrastiņu un vinnēja. Veiksmei ir liela nozīme.
15. IV Talsos talantu konkursā objektīvu iemeslu dēļ nepiedalījās ne mūsu jauniešu improvizācijas teātris, ne arī Raitis Bērziņš ar savu viena aktiera teātri, kas Dundagā ļoti labi izskanēja. Par to sāp sirds. Gan jauniešu grupa, gan Raitis noteikti būtu tēmējuši uz augstākajām vietām.
Labi izskanēja piektklasnieces Danielas Dambergas jau 3. klasē sacerētā dziesma «Kur, brālīti, tu aizgāji?», kam Daniela ir gan mūzikas, gan vārdu autore. Dziesmu izpildīja pirmklasnieki Annija Paula Heiberga, Alise Damberga un Kārlis Roderts. Klavierpavadījumu spēlēja mūzikas skolotāja Sandra Cirvele, pati autore — vijoli. Visa radošā grupa saņēma pateicības .
Ļoti iepriecināja 12. klases audzēknis Kristiāns Kevrelis ar filmiņu par Kolku. Īsajā videostāstā par savu ciemu Kristiāns bija izdarījis visu, kā vēlāk atzīmēja žūrija, no A līdz Ž: viņš bija idejas un scenārija autors, režisors, operators, muzikālais noformētājs. Balvu pasniegšanas laikā ļoti pārdzīvoju, jo izsauca teju visus apbalvojamos, bet Kristiānu ne. Vai tad tiešām nekā? Bet tad nāca žūrijas atzinums — vienīgais, par kuru tai nav bijis nekādu šaubu, ir Kristiāna darbs! Pēc nolikuma neviens priekšnesums nedrīkstēja būt garāks par 3 minūtēm, šajā laikā iekļāvās arī jaunā kolcinieka jaunrades darbs, bet pēc konkursa izskanēja atzinums, ka filmu par Kolku gan būtu gribējies redzēt garāku… Vai tā nav vislabākā uzslava?
Labākie saņēma Talsu Bērnu un jauniešu centrā darinātās balvas — simpātiskus auduma Kurmjus — trīs 1.–8. klašu grupā, trīs jauniešu grupā. Doma tāda, ka talantu nevajag slēpt alā. Vajag tik rakt un savas spējas izcelt ārā saulītē!
Uzklausīja Alnis Auziņš