Zaļā pils diena

2. VI ar novada domes priekšsēdētājas Guntas Abajas uzrunu, brīnišķīgu koncertu pils lielajā zālē un lielgabala grāvieniem un dūmiem ārpusē sākās Pils diena «Dzīvo zaļāk!». Varbūt tieši nosaukuma dēļ šajā reizē tā ietiecās gan luterāņu baznīcā un parkā, gan laukumā starp pili un baznīcu.

Savā uzrunā G. Abaja norādīja, ka šajā dienā viss novads ir atvērts un citviet jau sākušies pārgājieni dabā. Viņa uzteica mūsu prasmīgos kultūras dzīves rīkotājus un pulciņu vadītājus un aicināja baudīt svētkus, priecāties un novērtēt. «Man ir lepnums par to, kādi esam», uzsvēra novada vadītāja.

Koncerts tiešām iepriecināja, un par to liecināja skatītāju atsaucība, skaļi aplaudējot un pat uzgavilējot. Koncertā satikās viss novads. Ik pa laikam zāli pieskandēja brašie Kolkas pūtēji, un viņi ar interesi vēroja gan Dundagas vidusskolas ansambļa uzstāšanos, gan «Sensus» dejotāju uznācienus. Visam līdzi dzīvoja arī pūtēju vadītājs un diriģents Viesturs Rērihs, gan skatoties uz skatuves notiekošajā, gan sirsnīgi aplaudējot. Viņa saknes jau arī ir Dundagā! Starp mazajiem bērnudārza «Kurzemītes» prinčiem un princesēm, kas gan dziedāja, gan dejoja, rosījās lielā princese Rudīte. Bet ansambļa «Sendienas» izpildītāji kā vienmēr — eleganti un dziesmas — sirsnīgas. Piepildījās arī laikraksta «Dundadznieks» redaktora Aļņa Auziņa novēlējums Mazirbes speciālās internātpamatskolas teātra spēlētājiem — asprātīgo izrādi «Kā Bobīti mācīja runāt» kādreiz parādīt Dundagā! Skolēni nenobijās ne no pils skatuves, ne no daudzajiem skatītājiem un spēlēja, ka prieks.

Pašā noslēgumā līdz asarām tos, kas vēl zālē bija palikuši vai piepulcējušies klāt, izsmīdināja trīs puiši no Rīgas improvizācijas teātra «Improzoo»: Dundagas vidusskolas absolvents Jānis Klucis, Lauris Purbērziņš un Uģis Točs. Ne velti «Improzoo» interneta vietnē aicinājumā apmeklēt šī teātra izrādes ir rakstīts: «Nepieciešamā deva ironijas un humora tavai nedēļai!» Aizrāva atraktivitāte, labā humora izjūta, brīvā gaisotne un lieliskā spēja iesaistīt skatītājus. Man viskomiskākā šķita TV intervija, kurā raidījuma vadītājs sarunājās ar vaboļu pētnieku, bet Jānis to visu attēloja radošā izdomā un nemitīgā kustībā. Tas bija tulkojums visiem, bet īpaši tai publikas daļai, kas neparko nepiekrita pārcelties no pēdējām solu rindām uz priekšu. Par to arī improvizētāji pavilka mūsējos uz zoba.

Koncerti turpinājās luterāņu dievnamā, vēlāk parka estrādē. Baznīcā Dundagas novada jauktā kora izpildījumā skanēja garīgās dziesmas un latviešu tautasdziesmas, kas skaisti mijās ar stīgu trio — Anda Kostanda, Ieva Hermane (vijoles) un Līga Balga (čells) — izspēlētajām melodijām.

Par spīti ziemīgi aukstajam laikam, lietum, lielajam vējam un slapjajai deju grīdai, ko nokaisīja ar smiltīm, lai neslīd, Daces Treinovskas tautisko deju kolektīvi un viesi — «Brīze» no Lapmežciema, «Draudzība» no Talsiem un «Nurme» no Laucienes — nezaudēja raitu deju soli un dejotprieku. Kaut gan aktrise Velta Skurstene acs operācijas dēļ nevarēja priecēt ar savu ventiņ mēli, koncerts bija krāsains. Pirms balles bija iespēja pabūt vēl pēdējā šīs dienas koncertā, kurā uzstājās grupas «Putnu balle» un «PER». Izturīgākie vēl dejoja ballē, ko spēlēja grupa «Liepavots».

Dienas pirmajā pusē laukumā starp pili un baznīcu varēja aplūkot nelielu tirdziņu. Kā izrādījās, manas krustmeitas māsa Maija tur pamanījās izliet jauku vaska sveci sirds formā ar eņģelīti, bet kāda cita dundadzniece slavēt slavēja Valdemārpilī ceptās un šeit iegādātās smalkmaizītes.

Starp koncertiem laukumā notika arī tradicionālā Pils dienas modes skate, šoreiz ar nosaukumu — «Smuks no dabas!». Ja kultūras dzīves organizētāja Ruta Bērziņa, tērpusies garā, zaļā kleitā, ar zaļiem pavedieniem veiksmīgi saistīja kopā pirmo koncertu, kurā viņas dēls Raitis visus pamācīja, kā atkauties no krokodila, tad modes skatē viņa zaļsvītrotā halātā izteica dažādas vēlmes attiecībā uz tērpiem, bet Raitis piedāvāja viņai apģērbu variantus. Var tikai apbrīnot kuplo modes skates dalībnieku un deju grupas «Sensus» lielo meiteņu izturību, jo reizēm lija, aukstums un stiprais vējš nemitējās nemaz, bet modes demonstrētāji pārsvarā bija saģērbušies ļoti plāni, daža laba dalībniece staigāja pat basām kājām. Ko padarīsi — skaistums vai stila ieturētība prasa upurus! Taču skatītāji varēja izbaudīt mūsējo radošo izdomu un izpildījumu. Mani savaldzināja personificētie jūras un saules tērpi. Ļoti patika svārki no lapām, ko rotāja maijpuķītes, lapu un ceriņziedu svārki komplektā ar ceriņziedu sirsniņu mugurpusē, krāsaino balonu kleita, ugunīgā sarkano salvešu kleita ar cepuri, kleita, ko greznoja vienreizlietojamie šķīvīši baltā un dzeltenā krāsa, un pieskaņotu šķīvīšu cepure. Par vienotu tērpa ansambli uzteicama arī Daina Miķelsone un viņas dēls Rūdolfs, amizants bija lielais taurenis.

Pils diena arī šogad izvērtās daudzveidīga un kvalitatīva, par to pateicība svētku rīkotājām un viņu palīgiem, kā arī pulciņu vadītājiem un visiem, kas dzied, spēlē, dejo un gatavi iesaistīties! Savukārt svētku organizatores īpašu paldies saka Inārai Čaunānei un viņas palīdzēm par atsaucību un līdzdalību un «Sensus» dejotājām, kas modes skatei pašas veidoja savus tērpus.

Diānas Siliņas teksts,
autores un Danas Rozenbergas foto