Augusta sākumā Aina Šleinere aicināja mūs ceļojumā pa Talsu novadu.
Ekskursija sākās, tuvāk iepazīstot SIA «Kurzemes sēklas». Katrs savā iztēlē varējām iedomāties, ko te ieraudzīsim, bet to, ka skatīsim tādu parauglauku, neiedomājāmies neviens. Talsos agronoms Māris Grīnvalds mums pastāstīja par uzņēmumu un iepazīstināja ar dažādu lauku dārzeņu jaunākajām šķirnēm. SIA «Kurzemes sēklas» ir Latvijā lielākā sēklu tirdzniecības firma — te fasē un izplata sēklas. Uzņēmums daudzus gadus sadarbojas ar apmēram 20 valstīm. M. Grīnvalds: «Pirms sākam pārdot kādu jaunu šķirni vai kultūru, vismaz divus gadus to pārbaudām savos izmēģinājumu laukos, siltumnīcās vai zemnieku saimniecībās Latvijā. Pašmāju ir tikai dažas šķirnes — tomāti «Jūrmala» un «Condine», kāļi «Dzeltenie ābolu vietējie» un «Grīvas» lauku gurķi. Tikai tad, ja redzam, ka šķirne ir piemērota Latvijas apstākļiem, sēklas piedāvājam pārdošanai».
Talsos ir iekārtots liels demonstrējumu lauks, kur ekskursanti var apskatīt puķu un dārzeņu kolekciju. Ar savu lielumu mūs pārsteidza sīpoli «Exhibition». Vērtējot burkānu rindas, secinājām, ka veikalā būs jāmeklē šķirnes «Cidera», «Favoritic» un «Berlin–F».
Tālāk mūsu ceļš veda uz Latvijas lauksaimniecības muzeju «Kalēji», ko savulaik izveidojis Voldemārs Ozoliņš. Muzejs ikvienu interesentu iepazīstina ar lauksaimniecības nozaru attīstību, saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Muzejā savākts un restaurēts plašs lauksaimniecības tehnikas un lauku iedzīvotāju sadzīves priekšmetu klāsts. Te redzējām spēkratus un traktorus, automašīnas, ratu un kamanu kolekciju, sadzīves tehniku. Muzejā izveidota izstāde «No grauda līdz maizei», kurā ir iespēja gūt patiesu priekšstatu, kā un ar ko senči apstrādāja augsni, kā sēja, apkopa, vāca un pārstrādāja ražu.
Ceļojums turpinājās ar Baltijas lielākā dienliliju dārza apskati Laucienas pagasta «Mierkalnos». Te aug vairāk nekā 4000 dažādu šķirņu ziemciešu kolekcija. Apskatot dārzu, katrs varēja izvēlēties un iegādāties sev visskaistāko dienlilijas stādu.
Mājas vīnu cienītājiem te piedāvā pagaršot dažādus mājas vīnus. Saimnieks Varis gatavo mājas vīnus no Latvijā audzētiem augļiem, ogām un ziediem. Ceļotājiem bija sagādāta iespēja nogaršot plūškoka, rabarberu un cidoniju vīnus. Uzzinājām dažādas mājas vīnu izgatavošanas receptes. Vīndaris apgalvoja, ka viens no garšīgākajiem esot rožlapiņu vīns.
Ārlavā saimnieko Guna un Igurds Baņķi. Saimniecības kopējā platība – 4,7 ha. «Kauliņi» apliecina galdniekmeistara zelta rokas. Sēta piedalījusies vairākos konkursos un ieguvusi atzinības rakstu kā sakoptākā lauku sēta. Igurds Baņķis ir Latvijas Amatniecības kameras meistars, vada darbnīcu «Zeļļi», mācot sava amata un arī dzīves noslēpumus. Mūs visus apbūra saimnieka mierīgā, raitā valoda. Neparasta personība! Saviem viesiem Igurds lūko dot ticību, ka savu sētu sapost iespējams ne tikai ar lielu naudu. Iepazināmies ar saimnieka ideju nākotnē izveidot bērnu pilsētiņu ar savu dzelzceļu. Varējām aplūkot jau uzmeistaroto lokomotīvi un vagonu no koka. Nākamajā pavasarī saimnieks iecerējis izvizināt pirmos ceļotājus.
Igurda būtiskākās īpašības, kā pats atzīst, ir žēlsirdība, viesmīlība un ticība. Kamēr vīrs aizņemts algotos darbos, «Kauliņos» saimnieko Guna. Viņas vaļasprieks ir rokdarbi: no klūdziņām top pinumi, no diegiem — sedziņas. «Vāgūzī» izveidotajā veikalā ikviens savā īpašumā varēja iegūt kādu lietu no koka: svilpes, lāpstiņas cepšanai, dēlīšus.
Lubes pusē «Lāču» sētā mūs sagaidīja daiļdārzniece Ilga Pūsilde un tēlniece Dita Kalvāne. Ik uz soļa jutām dārznieču mīlestību pret savu iekopto dārzu. Ieguvām ne tikai jaunas zināšanas par ārstniecības augiem un to lietošanas iespējām, bet iepazinām arī dažādus garšaugus, baudījām nomierinošu monardu tēju. Informatīvo ārstniecības augu dārzu papildina Ditas skulptūras. Klausījāmies un brīnījāmies par saimnieču plašajām zināšanām garšaugu lietošanā. Ieinteresētie iegādājās sēklas un stādus savam dārzam.
Nemaz nav jābrauc aiz trejdeviņām zemēm un trejdeviņām jūrām, jo tepat Latvijā, tepat klaimiņos var iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, viņu idejām, ar dabas skaistumu un bezgalīgo cilvēka mīlestību pret savu zemi. Mēs visi pateicamies Ainai Šleinerei par iespēju visu to redzēt un par viņas lielo mīlestību un rūpēm par katru no mums. Ar nepacietību gaidām atkal jaunus ceļojumus!
Dundagas pensionāru ceļotāju un viņu atbalstītāju vārdā — Irina Jānberga