No 9. līdz 25. I Dundagas bibliotēkā apskatāma Tukuma muzeja ceļojošā izstāde «Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss», kas sagatavota ar Eiropas Parlamenta tautas partiju grupas deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un finansējumu.
Izstāde veidota, izmantojot 10 reālu cilvēku rakstītas vēstules uz bērza tāss, kas 2009. gadā iekļautas UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā kā viena no četrām nominācijām.
Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā — ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās no 1941. līdz 1956. gadam. Tās saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas piederēja vidusšķirai un bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai piedalīšanos pretošanās kustībā vai izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozā. Vēstuļu autoru vidū bijuši gan mazi bērni un jaunieši, gan veci cilvēki.
Eksperti uzskata, ka Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecība, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēstures traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci. Pēc aptuvenām aplēsēm spriežot, Staļina kulta laikā represēti un Sibīrijā nometināti vismaz 167 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu. 1941. gada 14. jūnijā vien tika deportēti 15 443 (aizvesto otrajā izvedumā, tas ir Latvijas Valsts arhīva darbinieku precizētais skaitlis) Latvijas iedzīvotāji, bet 1949. gada 25. martā deportācijas rezultātā — 44 271 cilvēks (šis skaitlis iekļauj tos, kuri nebija uz vietas 25. martā un tika izsūtīti vēlāk).
Vēstules, to saturs, valoda, cenzēšanas zīmogi raksturo padomju totalitārā režīma iespējas kontrolēt cilvēku dzīvi. Vēstules rakstītas uz bērza tāss, kas bieži vien bija vienīgais pieejamais materiāls apcietinājuma un izsūtījuma vietās, īpaši Otrā pasaules kara gados. Tās bija vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Vēstulēs spilgti izpaužas arī nācijas mentalitāte: ticība labajam, rūpes par tuviniekiem, cerība izdzīvot un atgriezties mājās.
«Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss» gatavojuši, rakstījuši un sūtījuši 10 dažādi cilvēki: tai skaitā 1941. gada 14. jūnijā izsūtītais Tukuma advokāts Kārlis Roberts Kalevics (1877-1945) un Rasma Kraukle (1927-2008), pirmajā pēckara gadā apcietinātais un tiesātais Latvijas Centrālās padomes dalībnieks Voldemārs Mežaks (1914-1985), skolotājs un dzejnieks Aleksandrs Pelēcis (1920-1995), kas bija iesaistījies pretošanās kustībā, un vācu palīgpolicijā dienējušais Ernests Ķirķis (1913-1989), kā arī 1949. gada 25. martā izsūtītā zemniece Matilde Kaktiņa (1882-1956), zemnieka meitas Elza Trumekalne (dz. 1938) un Gaida Eglīte (1927-2008), kā arī latviešu skolotāja dzīvesbiedre Lizete Vadziņa-Vāciete (1920-2002) un lietuviešu skolotāja Gražina Gaidiene (1911-1989).
Izstāde sastāv no 12 saliekamiem stendiem. Ievada stendā sniegta vispārēja informācija par Sibīrijas vēstulēm, bet nobeiguma stendā — vēstures notikumu hronika, kas raksturo 20. gadsimta četrdesmito gadu vēsturisko un politisko kontekstu un apstākļus, kādos radās vēstules. 10 izstādes planšetes veltītas Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoriem un adresātiem. Katrā planšetē ir apskatāmas fotogrāfijas, vēstules un dokumenti, kas atspoguļo cilvēku dzīvi Latvijā pirms aresta vai izsūtījuma, apstākļus, kādos viņi nonāca Sibīrijā, kā arī laiku, kad viņi atgriezās Latvijā pēc soda izciešanas.
Izstāde veidota kā sekojošu stāstu virkne: Vjatlaga stāsts; Sibīrijas bērni; Jūrmalnieks lēģerī; Pretošanās kustība; Dzejnieks Sibīrijā; Sibīrijas draudzība; Skolotājs — padomju varas ienaidnieks; Mātes liktenis; Dziedot dzimu, dziedot…; Mazā Elza. Katra konkrētā cilvēka dzīvesstāsts ir ļoti emocionāls un personīgs, bet tai pat laikā raksturo tūkstošiem citu cilvēku piedzīvoto.
Tukuma muzeja izstāde «Sibīrijas vēstules uz bērza tāss» ir sagatavota sadarbībā ar vēl sešiem citiem Latvijas muzejiem: Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju, kas glabā Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss. Izstādē izmantoti materiāli arī Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Valmieras muzeja un Ventspils muzeja.
Informācija no Tukuma muzeja