Dundagas novada centrālajā bibliotēkā (DNCB) no 14. II līdz 8. III skatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde «Dzīves pabērni latviešu literatūrā».
Izstāde jau bijusi Rīgā, Jūrmalā, Kuldīgā, Aizputē, Madonā, Rēzeknē un citviet Latvijā. Tā tapusi 2010. gadā Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību gaitā projektā «Kas cilvēks spēj cilvēkam būt?».
Šī izstāde nav mēģinājums rādīt, cik grūti klājas daudzajiem rakstniecības zelta fonda varoņiem. Izstāde neseko ierastajai literatūras interpretācijas sadzīviski sentimentālajai ievirzei un nežēlo savus varoņus. Tā arī nemēģina pretstatīt «kādreiz gan bija grūti laiki» mūsdienu īstenībai. Drīzāk izstādei ir divi uzdevumi: atgādināt, ka cilvēka dzīves sižeti laika gaitā ir mainījušies ļoti maz un ka mainās tikai vērtējums, ko mēs tiem piešķiram. Ja ārlaulības bērns kādreiz bija iemesls pašnāvībai, tad šodien nepilnas ģimenes ir ikdienas parādība bez pasaules nosodījuma. Otrkārt, izstāde ir aicinājums vērtēt informāciju, ko neizbēgami uzņemam sevī līdz ar kultūras mantojumu un tā interpretāciju obligātās izglītības sistēmas ietvaros.
«Latviešu literatūrā pamaz tādu personu, kam gribētu līdzināties sevi cienošs 21. gadsimta cilvēks, kurš kaut nedaudz informēts par tiesībām, iespējām un vērtībām», saka muzeja direktore Ilze Knoka. Savukārt eksponātu izvēles kritērijus viņa pamato tā: «Pirmkārt un galvenokārt esam gribējuši uzsvērt dažu motīvu — dzīvesstāstu, raksturu — biežo sastopamību un atkārtošanos. Tieši tāpēc gadījumi iz klasikas grupēti pēc to galvenās pazīmes, piederības tai vai citai sociālajai grupai: vientuļās mātes, veci cilvēki bez apgādnieka, bērni bez vecākiem».
Izstāde rosina arī meklēt atbildi pašiem sevī uz jautājumu: «Vai pirms simt un vairāk gadiem uzrakstītie literārie likteņi ir nacionāla nolemtība, no kuras iespējams atbrīvoties tikai ar emigrāciju, vai arī bāreņu un pabērnu loma nomaināma vispirms mūsu apziņā un attieksmē pret savas laimes iespējamību?»
Izstādi veido 7 lielformāta digitālās izdrukas, kurās latviešu literatūras klasikas ilustrācijas un fotogrāfijas no teātra izrādēm komentētas mūsdienīgā kontekstā. Ilustrācijas un fotogrāfijas rosina domāt par nabadzību, atstumtību, draudzību, vardarbību un citādību. Starp aplūkojamajiem tēliem ir Cibiņš, Ansis, Dullais Dauka, Jāzeps, Liena un citi.
Izstāde ir ļoti uzrunājoša un pārdomas raisoša. Tās anotācijā viens no jautājumiem skan tā: «Vai Cibiņš nosala aiz pasaules ļaunuma vai pašcieņas trūkuma?»
Izstāde apskatāma DNCB Bērnu nodaļas lasītavā 2. stāvā.
Aicinām ikvienu interesentu!
DNCB vadītāja Ruta Emerberga