Eiropas nedēļa Kolkā

Šajā mācību gadā Kolkas pamatskola piedalās Starptautiskās mūžizglītības programmas «Comenius» apakšprogrammas projektā «Izpētīsim zemi kopā ar bērniem un palīdzēsim saglabāt to». No 8. līdz 11. V Kolkā notika Eiropas dienai veltīti pasākumi, pulcējot visas projekta dalībskolas — no Lietuvas, Polijas, Turcijas, Itālijas, Spānijas, kā arī no Apes novada Sikšņiem.

9. V Eiropas dienas rītā viesu delegācijas apmeklēja Kolkas pagasta pārvaldi un Līvu centru. Pēc nelielas ekskursijas pa ciemu viesus sirsnīgi sagaidīja pamatskolā. Gatavojoties svētku reizei, visi projekta dalībnieki bija apguvuši Eiropas Savienības (ES) himnu, ar ko arī atklāja Eiropas dienu. Īpašs uzsvars — ES moto «Vienoti dažādībā!», jo ES apvieno dažādas tautas un valstis draudzībā, vienlaikus bagātinoties ar dažādām kultūrām.

Tad visas 7 projekta skolas prezentēja mācību gadā paveikto, un skolēni iepazinās tuvāk. Pēc tam visus sadalīja 6 grupās, un katra saņēma konkrētu uzdevumu — izmantojot pirkstus un plaukstas, ar krāsām uzzīmēt vai nu puķi, vai nu koku, dzīvnieku, putnu, sauli vai zemeslodi. Darbi izdevās ļoti krāsaini un sagādāja pašiem dalībniekiem lielu prieku.

Dienas vidū Kolkasragā notika Zaļās Eiropas dienas pasākums. Parasti Vides diena Kolkas ragā ar dažādiem posteņiem jeb darbnīcām notiek mācību gada noslēgumā. Tas nozīmē gan to, ka skolotāji jau piešāvuši roku atraktīviem vides pasākumiem, gan to, ka vietējie skolēni šo dienu gaida ar nepacietību, jo tā ir jautra, radoša, visa aizvadītā mācību gada vainagojums.

Šoreiz vides pasākums notika projekta zīmē. Pārmiju dažus vārdus ar tā vadītājiem. Kolkas pamatskolas direktore Antra Laukšteine pastāstīja, ka divgadīgā projekta dalībnieki izzina četras apakštēmas. Līdz jaunajam gadam skolēni pētījuši augus, veidojot daudzvalodu vārdnīcu, pēc tam pētījuši savas valsts dzīvniekus, bet no rudens būs jāmācās par iežiem. Vispirms gan jātiekot skaidrībā, kas tie ieži īsti ir… Smilšu jau liedagā netrūkst!

Savukārt projekta koordinators no Spānijas Hesus Rodrigess Tosars pastāstīja, ka pērn dalībnieki satikušies Polijā, šogad janvārī — Spānijā. Nākamgad dalībskolas dosies uz Itāliju, bet uz noslēguma tikšanos pulcēsies Turcijā. Hesus uzsvēra projekta nozīmi vides izpētē, skolēnu ekoloģiskajā audzināšanā, arī iespējā salīdzināt atšķirīgo, jo projektā piedalās dienvidu un ziemeļu valstis. «Jums ir brīnišķīga daba!» sajūsmināti izsaucās spānietis.

Antra Laukšteine papildināja spāņu kolēģi, uzsverot, ka Kolkas bērni projektā ne tikai izzina vidi un papildina angļu valodu, bet arī pilnveido tik vajadzīgo saskarsmes mākslu, mācās iepazīt un pieņemt citādo.

Antras teiktajam tūlīt guvu apliecinājumu. Jā, šogad Vides dienā skanēja angļu valoda, un katrā skolēnu grupā, kas, bruņojušies ar Kolkas raga karti, secīgi apmeklēja visus posteņus, kāds vietējais skolēns bija uzņēmies gida jeb mājastēva lomu.

A. Laukšteine uzteica savus skolotājus, kas arī šogad daudz domājuši un rūpīgi sagatavojušies vides nodarbībām. Liekas — kas tur sevišķs — izveidot projekta logotipu no dabas materiāliem. Bet, kad tie jāsavāc, tad izrādās, ka jūrmalā nemaz nav tik daudz gliemežvāku, nedz piemērotu čiekuru!

Taču visi posteņi divos pēcpusdienā bija kaujas gatavībā. Aismas Brandes un Jāņa Dambīša vadībā katra grupa arī darināja savu projekta logotipa daļu. Piemēram, pirmajai grupai tika uzdevums darināt smiltīs Latvijas karogu. Jāatzīst — ne tas grūtākais uzdevums, jo lietuviešu karogs noteikti būtu sarežģītāks. No sarkani nokrāsotiem čiekuriem un baltiem gliemežvākiem mūsu valsts karogs tapa pavisam ātri. Otrā pieturas vieta — muzikālā. Te Dzintra Tauniņa projekta dalībniekus aicināja no dažādiem priekšmetiem, arī vairs nelietojamiem, kā tukšām PET pudelēm, darināt mūzikas instrumentus, kas visdrīzāk noderēja ritma sišanai. Kad tie bija gatavi, tad grupai bija jāmācās «Bēdu manu, lielu bēdu». Katrs latvietis šo dziesmu zina no galvas, bet uz lapiņas uzrakstītais piedziedājums «Raimtai, ramtai, radiridi rī-di…» bija jāiemācās arī svešzemniekiem. Kopkoris skanēja braši un ne tikai šai grupai, par ko pārliecinājos vēlāk, jo dziedāšanu ik pa laikam varēja dzirdēt, arī atrodoties citos posteņos.

Sporta postenī Oskars Sproģis pārbaudīja gan dalībnieku ātruma un spēka īpašības, gan sadarbības prasmes. Piemēram, zēniem divatā, ar rokām uztaisot sēdeklīti, vajadzēja nest meiteni, vēlāk — joņot no kāpām uz pludmali, ar smiltīm piepildīt jūrnieku zābakus un tad skriet atpakaļ. Savukārt Mārīte Zandberga stāvlaukumā pie apmeklētāju centra rosināja no dabas materiāliem uz papīra lapām veidot kolāžas, reizē trenējot angļu valodu, jo augu nosaukumi bija arī jāuzraksta.

Pirmā grupa jeb grupa, ar kuru kopā biju apmeklējis četrus posteņus, bija tikusi līdz kolāžas un angļu valodas nodarbībai, kad par sevi pēkšņi un nepielūdzami pieteica «Pērkona postenis». Tā lietuslāšu nodarbība kaut nedaudz tika visiem, bet tūlīt jau pieripoja lielais autobuss un deva patvērumu visiem dalībniekiem.

Eiropas dienas noslēgums — Māmiņdienai un Eiropas dienai veltīts koncerts — notika Kolkas tautas namā. To divās valodās vadīja Kolkas skolnieces Elizabete Bordjuga un Paula Kučinska. Koncertā piedalījās Kolkas pamatskolas pūtēju orķestris, runas pulciņš, mazie dejotāji un Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas mūzikas nodaļas vokālie ansambļi un koklētāju ansamblis. Publiku iepriecināja latviešu dziesmas un dejas. Viesiem īpašu prieku sagādāja viņiem pazīstamas melodijas: Džuzepes Verdi «Triumfa maršs», Tomašūnas «Svētku maršs», poļu «Krakovjaks» gan pūtēju orķestra, gan arī Ervina Roderta un Evitas Ernštreites četrrocīgā izpildījumā uz klavierēm, turku tautas dziesma Kārļa Runča a capella sniegumā, spāņu tautas dziesma «De colores» vokālo ansambļu priekšnesumā. Pēc koncerta uzreiz izskanēja vērtējums dažādās valodās: «ļoti labi», «bellissimo», «bravo», «nice»!

Vakara noslēgumā fantastiskā gaisotnē visi — lieli un mazi, latvieši, poļi, lietuvieši, turki, itāļi un spāņi — vienojās kopīgā diskotēkā, mācoties dažādu tautu disko un tautiskās dejas.

Kolkas pamatskola saka paldies visiem projekta dalībniekiem, rīkotājiem un atbalstītājiem! Īpašs paldies Aldim Pinkenam, Baibai Šuvcānei, Jānim Dambītim, Arvīdam Lapsam, Inorai Sproģei, Evitai Ernštreitei, «Rūķu nama» kolektīvam, Rundšteinu, Gleglu, Rodertu, Baļķīšu, Laukšteinu, Čaču, Bramaņu un Kučinsku ģimenēm, kas uzņēma ārzemju bērnus savās mājās!

Alnis Auziņš

Daiņa Kārkluvalka foto