Izstādes Dundagas bibliotēkā

No 25. IX līdz 25. X Dundagas bibliotēkā apskatāmas trīs izstādes: dzejnieka Aivara Aivieksta izstāde «Esejas un fotogrāfijas», Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde «Zeme un mīlestība» un Latvijas Sporta muzeja ceļojošā izstāde «Latvijas sports laiku lokos».

Aivars Aivieksts (īstajā uzvārdā Seržāns) ir Madonas puses dzejnieks, dzimis Saikavas pagastā. Kad Aivars Aivieksts bija mazs, vecāmāte viņam teikusi, lai mācās par mācītāju, tad varēs uzrunāt apkārtnes cilvēkus, paužot viņiem ko būtisku. Tā vien šķiet, ka, debesu ceļus iedama, vecmāmiņa uz to pusi mazdēlu arī virzījusi, jo nu jau daudzus gadus literārajā procesā svaidītajam ik pa reizei nākas simboliskā kancelē kāpt.

«Dzejnieki laikam ir pirmie, kas ar savām metaforām iekrāso rudeni», saka autors. Izstādē apskatāmas A. Aivieksta fotogrāfijas, no kurām vairākas paspilgtinātas ar datora palīdzību, un katrai no tām pievienota eseja. Autors gan teic, ka pirmie radušies literārie sacerējumi, attēli no jau iepriekš iemūžinātiem mirkļiem piemeklēti pēc tam. Ar fotografēšanu A. Aivieksts aizraujas no skolas gadiem. Fotoattēli un esejas savstarpēji papildinās, ļaujot vaļu arī apmeklētāju fantāzijai.

A. Aivieksts ir kaislīgs makšķernieks, apceļojis ūdeņus no Liepājas līdz pat Peipusam Igaunijā, kopj savu mazdārziņu, bet dzeju sauc par savu trešo aizraušanos, tāpēc gan ne mazāk nozīmīgu.

Izstādi veido septiņas lielformāta digitālās izdrukas. Izstāde ir savdabīgs latviešu klasiskās literatūras konspekts vienā atslēgā: zeme un mīlestība kā mūsu literatūras stūrakmeņi.

Ilustrēts ar autoru portretu, rokrakstu, literāro darbu iestudējumu un kinoversiju, kā arī laikmeta liecību vizuālo materiālu, ceļojums izstādē notiek vēstures un matemātikas, latviešu literatūras, latviešu valodas, psiholoģijas un filozofijas koordinātās, veidojot starpdisciplināru, izglītojošu un domāšanu rosinošu materiālu mūsdienīgam skolēnam un viņa skolotājam.

Pieejams muzeja darbinieku sagatavots izstādes Ceļvedis skolotājam.

Latvijas sports ir kā dārzs, kas kopts un lolots kopš latviešu senajām rotaļām un spēlēm, no slidošanas ar kaula slidām uz Daugavas ledus Daugmales pilskalna pakājē līdz latviešu pirmajiem centieniem apgūt dažādus «kustību gabalus» – vingrošanu, peldēšanu, skriešanu, cīkstēšanos un svaru celšanu.

Savulaik latvieši savā zemē līdzīgi vāciešiem sāka dibināt savas sporta biedrības: II Rīgas Riteņbraucēju biedrību, II Rīgas Atlētu klubu, «Marsu», «Hēraklu» un «Amatieri». Barona Pjēra de Kubertēna idejas par olimpisko spēļu atjaunošanu saviļņoja tūkstošiem prātus visā pasaulē. Līdz ar citām tautām arī latvieši pirmo reizi izgāja olimpiskajā arēnā V Olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā, gan zem cariskās Krievijas karoga. Haralds Blaus pirmo reizi mūsu sporta vēsturē izcīnīja olimpisko bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem.

H.Blauam sekoja desmitiem citi ar lielu fizisku un gara spēku apveltīti cilvēki, kas zem dažādiem karogiem nebrīvē un brīvē cīnījās par uzvaru visaugstākā līmenī. Tie ir mūsu tautas identitātes izteicēji. Varoņi, kuru vārdi ierakstīti mūsu sporta vēsturē: Jānis Krauze, Jānis Leskinovičs, Jānis Dikmanis, Voldemārs Cekuls, Voldemārs Šmidbergs, Alfrēds Ruks, Rūdolfs Ronis, Alberts Rumba, Jānis Daliņš, Jānis Dimza, Adelberts Bubenko, Edvīns Bietags, Alfons Bērziņš, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Oto Jurģis, Lavīze Pūce, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla, Mihails Tāls, Ilgvars Pauls, Valdis Valters, Helmuts Balderis, Aldis Bērziņš, Jānis un Ilze Konradi, Dzidra Karamiševa, Skaidrīte Smildziņa–Budovska, Silvija Ravdone–Krodere, Uļjana Semjonova, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Vera Zozuļa, Igors Vihrovs, Aigars Fadejevs un daudzi citi. Un nupat aizvadīto Pekinas olimpisko spēļu veiksminieki: Ainārs Kovals, Viktors Ščerbatihs un Māris Štrombergs… Tāpat desmitiem citu mūsu sportistu, kas sevi un savu piederību Latvijai izcili apliecinājuši sportā.

Pirmo reizi Latvijas Sporta muzejs centies ieskatīties Latvijas sportā visaptveroši — no tālas pagātnes līdz tuvai pagātnei, lai parādītu plašai sabiedrībai, ka esam un varam būt ļoti stipri un ka mums ir iemesli būt lepniem.

Ziņas no http://www.sportamuzejs.lv un citiem informācijas avotiem apkopoja Ruta Emerberga