Ernests Ābols
1922. 22. 10 — 1997. 01. 02
::Ernests Ābols — pedagogs — latviešu valodas, literatūras un dziedāšanas skolotājs, vidusskolas pūtēju orķestra un kora vadītājs, Dundagas luterāņu draudzes kora vadītājs, kultūras nama kora kormeistars, Dundagas hronists, daudzu kultūrvēsturisku rakstu autors dzimis 1922. gada 22. oktobrī Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtorņa ciemā zemnieku ģimenē. Pabeidzis Mazirbes pamatskolu, E.Ābols tālāk turpināja mācīties Jelgavas skolotāju institūtā (1936.—1942.), kur mūzikas skolotājs un institūta kora diriģents bija Jēkabs Mediņš. Tālāk sekoja dienests latviešu leģionā (1943.g. jūlijs—1945.g. maijs) un tam sekojošās represijas. Tikai 1947.g. E.Ābols tika pie savas specialitātes, kad sāka darbu kā skolotājs Mazirbes septiņgadīgajā skolā (1947.—1952.), ko pēc pieciem gadiem tālāk turpināja Dundagas vidusskolā (1952.—1989.) E.Ābols neklātienē pabeidza arī Rīgas pedagoģisko institūtu (1949.—1955.) un saņēma diplomu ar izcilību latviešu valodas un literatūras specialitātē. Kopš 1952.g. E.Ābols dzīvoja Dundagā. Šeit nodibināja ģimeni un kopā ar dzīvesbiedri skolotāju Elgu Ābolu izaudzināja un izskoloja trīs bērnus — meitu Guntu un dēlus Jāni un Valdi.
::Kaut arī E.Ābols īpašā mūzikas mācību iestādē nebija mācījies, tomēr gandrīz visus 42 skolas darba gadus viņš strādāja par dziedāšanas skolotāju un 35 gadus par skolēnu pūtēju orķestra vadītāju. Savā darbā viņš balstījās uz tām stabilajām zināšanām un iemaņām, ko mūzikas teorijā, harmonijas mācībā un solfedžēšanā ieguva Jelgavā pie Jēkaba Mediņa. Kora darba noslēpumus mācījies praktiskajā dziedāšanā republikas skolotāju korī un vēlāk kamerkorī pie profesora Leonīda Vīgnera sešdesmitajos gados. Pūtēju orķestra instrumentu spēli apguva pašmācības ceļā, orķestra darba metodiku—semināros.
::E.Ābols sagatavoja Dundagas vidusskolas 5.—7. klašu kori 1967., 1972. un 1979. gada skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem. 1972.gada koru skatē koris ieguva 2. pakāpes diplomu. Koris bieži uzstājās sarīkojumos skolā un kultūras namā. Tā labskanīgumu papildināja arī stīgu instrumentu orķestris, kas skolā darbojās līdz 1970. gadam.
::E.Ābols sagatavoja vidusskolas pūtēju orķestri 1960., 1967., 1972., 1979. un 1984. gada skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem un republikāniskajiem skolēnu pūtēju orķestra salidojumiem Rēzeknē 1981.g. un Talsos 1984.g. Orķestris uzstājās ļoti daudzos sarīkojumos un gājienos gan tepat Dundagā, gan Talsos un citās vietās.
::Ilgus gadus E.Ābols bija rajona dziedāšanas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Rajonā nebija tādas skolas, ko viņš nebūtu apmeklējis un sniedzis metodisku palīdzību.
::E.Ābols, Ē.Siliņš un A.Eidiņš bija relatīvās solmizācijas metodes dziedāšanā ieviesēji Latvijā. Ļoti daudz rakstu par šo metodi E.Ābols publicēja laikrakstā «Skolotāju Avīze», lai pierādītu, ka jebkuru bērnu var iemācīt dziedāt.
::Aizejot pensijā 1989. gadā, E.Ābols nodevās novadpētniecības darbam. Viņš rakstīja rajona presē gan par Dundagas novada vēstures jautājumiem, gan par atsevišķiem novada cilvēkiem, vāca materiālus Dundagas kora vēsturei. Dundagas kora vēstures 2. daļas manuskriptu atzinīgi novērtēja muzikologs docents Dzintars Kļaviņš. Kā pielikumu Dundagas kora vēsturei, E.Ābols apkopoja un lika iesiet visu pēckara laiku Dziesmu svētku repertuāru jauktajiem koriem (1948.—1993.). Par šo darbu publikācijā «Rīgas Laiks» 1996.g. E.Ābols saka: «Es neceru, ka liktenis man varētu būt tāds, ka šo visu ar sajūsmu kāds lasīs un šķirstīs. Bet pēc gadiem 50 tam būs vērtība. Tad, kad neviens ne zinās šitos korus, ne pazīs tos cilvēkus».
::Nozīmīgs devums novada vēsturei ir E.Ābola rediģētais, konspektētais un papildinātais Fr.Īvnieka 1933.gadā izveidotais «Dundagas pagasta apraksts». Aprakstam viņš piemeklēja arī vēsturiskas fotogrāfijas par 30. gadu Dundagu, katru attēlu sīki aprakstot.
::Ilgu gadu garumā tapušais un nozīmīgākais E.Ābola darbs bija 1991. gadā pabeigtā un godalgotā eksperimentālā mācību grāmata «Latviešu valoda 5.—7. klasēm», kas gan lielā tirāžā netika izdota.
::Būdams pensijā, E.Ābols līdz 1993. gadam darbojās arī Dundagas luterāņu draudzes korī kā diriģents un ērģelnieks.
::1993. gadā E.Ābola veselība jūtami pasliktinājās, taču, neskatoties uz to, viņam vēl pietika spēka, lai aizvestu Dundagas jaukto kori uz 1993. gada Dziesmu svētkiem Rīgā. Tie bija viņa pēdējie lielie Dziesmu svētki.
::Pēc operācijas, cīnoties ar slimību un nespēku, E.Ābols turpināja iesākto darbu pie kora vēstures.
::E.Ābola darbs jaunatnes audzināšanā arī atzinīgi novērtēts. 1982. gadā viņš apbalvots ar krūšu nozīmi «Latvijas PSR Tautas izglītības darba teicamnieks». Viņš saņēma arī 11 Izglītības ministrijas goda rakstus, atzinības rakstus un diplomus par sasniegumiem skolēnu koru un orķestru darbā no 1966.—1987. gadam. 1995. gadā E.Ābols bija viens no pirmajiem, kurš saņēma tikko nodibināto ikgadējo Dundagas pagasta prēmiju «Par mūža ieguldījumu Dundagas pagastam».
::1997. gada 1. februārī noslēdzās Ernesta Ābola mūža gājums. Sveču mēneša pirmā diena nopūta baltu dzīvības svecīti, un Dundagas dievnams, svētvakaru iezvanot, mūžības ceļu iezvanīja arī Ernestam Ābolam. Brāzmainie ziemas vēji nolauza vienu no staltākajiem Dundagas ozoliem, gaišu un sirsnīgu cilvēku.
::E.Ābols apbedīts Dundagas pagasta Anstrupes kapsētā.
Pēc novadpētniecības materiāliem sagatavojusi Daiga Muželovska
