Fricis Adamovičs

1828 — 1912

Fricis Adamovičs — Dingu māju saimnieks, Dundagas pagasta vecākais, pagasta kultūras darba veicinātājs — dzimis Dundagas pagasta «Pētermačos». Kādu laiku kalpojis muižā par sudmalu puisi, tad par galdnieka mācekli. Par kalpošanu ieguvis Dingu māju Mežildzeres ciemā, tādēļ arī bieži tika saukts par veco Dingu. Fr. Adamovičs bijis labs un kārtīgs saimnieks. 1860. gadā viņš tika ievēlēts par pagasta tiesas vīru. Pēc 1866. gada likuma «Par pagastu pašvaldību dibināšanu Baltijas guberņās» Fr. Adamovičs tika ievēlēts par Dundagas pagasta pašvaldības pirmo pagasta vecāko. Šai amatā, atkārtoti ievēlot, viņš sabijis pavisam 12 gadus (1867.-1879.).

Fricis Adamovičs bija enerģisks, saimniecisks pagasta dzīves vadītājs. Ar labi izstrādātu nodokļu politiku viņš panāca, ka pagasta pašvaldībai uzkrājās lieli kapitāli — kopumā apmēram 120000 zelta rubļu. No kapitāla procentiem pagasts spēja apgādāt visus savus nespējniekus. Fr. Adamoviča darbības laikā 1874. gadā nodibinājās Dundagas krājaizdevu kase, kas izauga par spēcīgu kredīta iestādi un sekmēja dundadznieku labklājības augšanu.

Pagasta pašvaldības drošais materiālais stāvoklis ļāva pagasta vecākajam dāsni atbalstīt kultūras un izglītības darbu. Viņš bija precējies ar Kr. Barona māsu Līzi (1830.—1916.), un radu attiecības ar izcilo tautas atmodas darbinieku progresīvi ietekmēja pagasta vecākā uzskatus un rīcību. Ar vecā Dingas vārdu saistīti daudzi ievērojami notikumi Dundagas pagasta sabiedriskajā dzīvē: atvērta jūrskola Ģipkā (1869), nodibināta dziedāšanas biedrība (1872), ierīkota bibliotēka Dundagas pagastnamā (1875), atvērtas skolas Dundagā (1874) un Vīdalē (1879), bez tam bija iecerēti skolas nami Mazirbē, Kolkā un Ģibzdē, nodibināts «Stipendiju fonds» (1877), kas izsniedza aizdevumus trūcīgiem un centīgiem skolu audzēkņiem un studentiem. Pats Dinga savā laikā nebija gājis skolā, jo viņa tuvākā apkārtnē skolu nebija, toties tikt pie labas izglītības līdzēja saviem radu bērniem. Viņš bija gādīgs krusttēvs trīs izciliem skolu un izglītības darbiniekiem, mācību grāmatu autoriem: brāļadēlam Fricim Adamovičam — ģeogrāfam un klasiķu tulkotājam, māsasdēlam Fricim Dravniekam — ģeogrāfam un dabaspētniekam, māsasdēlam Fricim Ieviņam — matemātiķim. Pagasta vecākais rūpējās arī par Dundagas jaunekļu sūtīšanu uz skolotāju sagatavošanas iestādēm (G.Traubergs, J.Karpovics, Dreibergs u.c.) un par viņu stipendijām no pagasta valdes.

Pēc aiziešanas no pagasta vecākā amata, Fricis Adamovičs atkal saimniekojis savās Dingās, vecuma atpūtas gadus pavadījis paša celtā ērbeģī. Miris 1912. gadā, apbedīts Dingu ģimenes kapos.

Dinga iegūst tādu autoritāti, ka ikviens viņam seko bez ierunas. «Ja Dinga tā ir teicis, tad tas jādara un citādi nevar būt!» — tā parasti sprieda dundadznieki. Dinga gan ir stingrs, tomēr absolūti taisns, un nevienam nav ienācis prātā pārsūdzēt kādu viņa lēmumu vai rīkojumu. Tā par Frici Adamoviču rakstīja žurnālā «Laikmets».

Pēc novadpētniecības materiāliem sagatavoja Daiga Muželovska