Krišjāņa Barona 170 gadu atcere fotogrāfijās

::Daudzpusīgu garīgās un materiālās kultūras grozu uz Rīgas Latviešu biedrības namu bija atveduši dundadznieki. Visu 30. oktobri Māmuļas telpas piepildīja Dundagas elpa. Vienotājs — bērnībā mūsu pusē dzīvojošais un Kubalu skolas taku minušais Krišjānis Barons, vienotāji — Rīgas Latviešu biedrības un mūsu pašvaldības vadība, esošie un bijušie dundadznieki, rīdzinieki un tālumnieki.

:: Mēnešiem ilgā gatavošanās oktobra pēdējā svētdienā pārtapa Dundagas dunēšanā. Nē, ne jau tukšu lepnības bungu rībināšana tā bija. Drīzāk — pagātnes un tagadnes vērtību sasaukšanās, savu sakņu un rītdienas pumpuru apjausma. Zīmīgi, ka Dundagas sabiedrībai notikumiem tik pārbagātā gadā viens no pēdējiem pasākumiem aizritēja vietā, kur augstas raudzes norišu netrūkst.

Kas palika prātā un sirdī?

:: Mūsu bērnu — mākslas un mūzikas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes Kurzemīte un vidusskolas audzēkņu — lieliskie zīmējumi un Barontēva visdažādākie atveidi. Akmeņu un zīda apgleznošanas darbnīca un darbošanās ap krāsojamo grāmatu, piesaistot daudz interesentu. Mūsu piensaimnieku un Elmas Zadiņas raušu un pūteļa lielā piekrišana. Gunitas Tropiņas, Krišjāņa Barona māsas zara pēcteces, dabiskā iznesība, stelles un tautas tērps. Diapozitīvu mija Līgo zālē, Dundagas goda istabā, neuzkrītoši vēstot par Dundagas dzīvi. Spožs Vairas Kamaras dzejas uzvedums, aizrautīga Vairas bērnu darbība pasaku uzvedumā (Trejgalvis vien ir ko vērts!) un mazo bērnudārznieku patiesā bērnišķība. Kupla novadnieku stunda, kuras augstākais punkts ir pēkšņais, scenārijā neiecerētais dubultvalceris Laimoņa Zembaha un Dainas Vītolas (Blumbergas) un novadnieku stundas vadītāja Arnolda Auziņa un Elmas Zadiņas izpildījumā, Vilnim Blumbergam spēlējot Šeit ir Latvija, šeit ir Dundaga.

:: Spodri skan Dundagas vidusskolas jauktā kora balsis. Nosvērti un reizē ar jauka humora piedevu jauno grāmatu par Ernesta Dinsberga devumu tautas garamantu jomā priekšā stāda Kubalu skolas – muzeja pārzinis Ivars Abajs. Turpat gaitenī grāmatu galdā rīdzinieki ver vaļā makus, lai iegādātos gan šo grāmatu, gan atmiņu krājumu par vidusskolu un Dundadznieka jaunāko numuru. Avīzes pat pietrūkst.

:: Garās diena noslēgumā — koncerts Lielajā zālē. Skandinieki pārsteidz ar zīdainīti (nav vis lelle!), kas piešķir vakaram pavisam neparastu auru. Itin avangardiski dzied koris Austrums, pēc tam dzirdam savdabīgu divu koru sadziedāšanos. Koncerta un visas dienas izskaņā — dundadznieku pateicības veltes rīdziniekiem un Valda Rūmnieka, rakstnieku un biedrības priekšsēža izsniegti atzinības raksti daudziem jo daudziem dundadzniekiem. Bet vēl lielāku pateicību mazliet vēlāk saņem diriģente Sandra Lielanse. Kordiriģents Arnolds Skride, slaveno māsu tēvs, uzteic mūsu bērnu un jauniešu dabiskumu un to, ka laukos rodams tautas gara turpinājums.

:: Gatavojoties atbildīgajam notikumam, esam vētījuši un pārvētījuši savus gara un materiālā labuma apcirkņus. Tāpēc vien šādam lielam notikumam jēga. Tagad varam teikt: mēs esam sējuši labu sēklu.

Alnis Auziņš

Guntas Abajas un Daigas Muželovskas foto