Dundagas Kultūras pils

Dundagas novada pašvaldības iestāde «Dundagas Kultūras pils» (turpmāk tekstā — iestāde) ir Dundagas novada domes izveidota iestāde, kuras mērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana un saglabāšana, profesionālas tūrisma nozares attīstības veicināšana atbilstoši novada iedzīvotāju interesēm.

Iestādes «Kultūras pils» nolikums.

Kultūras pils ir izvietota Dundagas pilī. Tajā darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi:

• deju kolektīva «Dun-dang» senioru, jauniešu un pirmskolas vecuma bērnu grupas, vadītāja Dace Treinovska;
• bērnu un jauniešu deju grupa «Sensus» trīs vecuma grupās, vadītāja Daina Miķelsone;
• Dundagas pagasta jauktais koris, vadītāja Dace Šmite;
• senioru vokālais ansamblis «Sendienas», vadītāja Sandra Cirvele;
• amatierteātris «Vojmanšess!», vadītāja Vaira Kamara.

Katru gadu kultūras pils organizē dažādus kultūras pasākumus. Vērienīgākie no tiem — Pils diena, Velomaratona noslēgums, Lāčplēša diena un Valsts proklamēšanas diena.

2012.gada pasākumu plāns.

Viena no Kultūras pils sastāvdaļām ir pils telpās izvietotais Tūrisma informācijas centrs un Publiskais interneta pieejas punkts.

Sīkākas ziņas par tūrisma piedāvājumiem Dundagas novadā www.ziemelkurzeme.lv

Dundagas pils ir atvērta viesiem, tūristiem. Tūrisma sezona ir no 15. maija līdz 31. oktobrim. Pils atvērta visas septiņas dienas nedēļā un to var apskatīt gida pavadībā. Ārpus sezonas apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

Pils piedāvātie pakalpojumi:

• viesu izmitināšana pils naktsmītnē;
• telpu noma;
• ekskursijas pa pili gida pavadībā;
• Dundagas piensaimnieku produkcijas degustācija;
• kāzu programma.

Pakalpojumu cenrādis.

Pastāvīgi Kultūras pilī strādā 14 darbinieki, sezonas darbos nodarbināti 4 darbinieki.

Pilī izvietotas:

• pašvaldības iestādes - Dundagas Mākslas un mūzikas skola;
• pašvaldības struktūrvienības - Attīstības un plānošanas nodaļa, Būvvalde, avīzes «Dundadznieks» redakcija;
• nomnieki — frizētava, biedrība «Ziemeļkurzemes Biznesa asociācija».

Pili 13. gadsimta 3. ceturksnī būvējis Rīgas domkapituls saimnieciskām vajadzībām.

Vēlākos gadsimtos pils kalpojusi kā nocietinājuma ēka, muižnieku dzīvojamā ēka. Pēdējie pils privātīpašnieki — Ostenzakenu dzimta — pilī saimniekoja no 1711. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai. No 1945. gada līdz 1974. gadam pilī atradās Dundagas vidusskola.

1872. gadā un 1905. gadā pils piedzīvojusi divus lielu ugunsgrēkus. Abas reizes atjaunota. Pēc pēdējiem atjaunošanas darbiem 1909.–1914. gadā pils otrajā stāvā daļēji saglabājusies šī perioda interjera apdare.

Ar Dundagas pili saistās daudz teiku un nostāstu. Vispopulārākā ir Zaļā jumprava, kas vēl šodien, savas ziņkārības dzīta, pilnmēness naktīs turpina staigāt pa pili.

Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis, populārs tūrisma objekts. Pils ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs. Pils ir iesaistījusies asociācijas rīkotajā akcijā «Apceļosim Latvijas pilis!».

1. Dundagas pils jumta atjaunošana 2000.–2004. Kopējā projekta summa Ls 84500, tai skaitā piesaistītās summas.
   • Valsts investīcijas un mērķdotācijas – Ls 55 000.
   • Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – Ls 7500.
   • Kultūrkapitāla fonds – Ls 500.
2. Zaļā ekspozīcija Dundagas pilī.
   • ES Life projekts «Zaļais novads – 21» – Ls 8200.
3. Vēsturiskās ekspozīcijas izveidošana Dundagas pilī.
   • Kultūrkapitāla fonds - Ls 3500.
   • ES struktūrfondu līdzekļi - Ls 1500.
4. Dundagas pils balkona norobežojošo konstrukciju rekonstrukcija.
   • Valsts Kultūrkapitāla fonds Ls 4500.
   • Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - Ls 3000.
5. Dundagas pils vējtveri un halli atdalošo durvju nomaiņa.
   • Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - Ls 1500.
6. Dundagas pils energoefektivitātes paaugstināšana.
   • Valsts investīciju programma - Ls 87 000.