2020. gada 10. decembrī
Berlīnes tirgū sapirkos veselu čemodānu visāda alkohola. Pēc tam lidostā, pamatojoties uz kādu reti lietotu likumu, prasīju man atmaksāt 15% no dzeramajam iztērētā. Un naudā, nevis ar lidmašīnas mēnešbiļeti.
2020. gada 6. decembrī
Vizinājos ar džipu pa aizsaluša ezera ledu Sibīrijā. Kompāniju sastādīja pusmūža Izraēlas krievu pāris, kas arī vizinājās pa ledu… ar tanku.
2020. gada 3. decembrī
Ar zaļu flomasteri kartē vilku apkārt pa Latvijas krasta kontūru. Rojā sanāca krietns līkums iekšzemē, lai apvilktu upes grīvu. Tālāk uz Upesgrīvas pusi ar R. gājām kājām. Smiltīs bija izlikti kaut kādi raksti no niedru atlūzām. Ieskatījos — nevis raksti, bet vesels dzejolis. Iztulkoju ro R. Pat izskaidroju, kā, viļņiem noskalojot dažas burtu daļas, ir mainījusies dzejoļa jēga.
Pēc tam pārtulkoju visas haikas, kas bija sarakstītas uz pārģērbšanās būdiņu sienām, ar krītu parakstot tulkojumu katrai apakšā. Gribējām iet tālāk, bet zvanīja mamma, kad esot mūsu plānus mainījusi un ir jau pasūtījusi Rojas krogā pusdienas.
Krodzinieks teica, ka pusdienas būšot gatavas pēc pusstundas. Rezervētais galdiņš mums nepatika, tāpēc norāvām galda virsu no kājām un samainījām ar citu. Ar visām uzkodām.
Pēc tam sākām aiz gara laika studēt uz galda izlikto lapeli ar noteikumiem par viesmīļa pārvietošanos pa ēdamzāli. Maršruts sanāca juceklīgs un nesaprotams, kā jau visi valdības pretepidemioloģiskie rīkojumi.
2020. gada 29. oktobrī
Ik dienu plkst 11 pāri pilij ar skaļu troksni pāri lidoja smagi nokrauts pasta drons. Pilskungu tas kaitināja, tāpēc viņš iekārtojās bēniņos ar arkebūzu. Bet pasta izlūkiem viss jau bija zināms un uz 3. stāva palodzes jau slēpās mazs sarkans droniņš ar trankvilizatora šaujamo.
2020. gada 30. novembrī
Lauku mājās bija sabraukusi visa dzimta. Un visi čakli darbojās — daļa lasīja kartupeļus, citi remontēja vannas istabu. Bērni spēlējās smilšukastē. Angļu vecaistēvs skraidīja apkārt pa pagalmu ar ķerru saukdams: «Cūku pupas, cūku pupas!»