2020. gada 4. adventē

Apķēris benzīna mucu, sēdēju uz atutošanas iestādes jumta un dziedāju senkorejiešu eposu par to, kā viens varonis pēc dievu pavēles noslīcināja otru. Noslīcināja patiltē, kas skaitījās īpašs negods.

Citunakt, ieguvis spēju ar roku uzlikšanu dziedināt lopus, izdziedināju divas dažādu saimnieku govis un pēc tam slēpos no vietējo fermeru klaniem, kas vērpa intrigas, cerībā uz maniem pakalpojumiem.

Sēdējām trijatā saules piekarsētā liepu alejā noparkotā armijas furgonā un klausījāmies ar novēlošanos uzsākto jaunā Eiropas līdera, sarkanā frencī tērpta, resna un sirma francūža runu par nupat pieņemtajiem lēmumiem.