2021. gada 10. februārī

Skatījos BBC filmu par logiem. Diktors gari un filozofiski muldēja par to, ka cilvēks slēpās no apstākļiem miteklī, bet pēc tam mitekli aprīkoja ar logu, kas tos apstākļus ielaiž iekšā. Par to, ka pa logu cilvēks redz ārpusi, bet no otras puses — ārinieki redz cilvēka privāto. Un ka ar laiku abas puses sāk viena otrai izrādīties tīšām. Un logs kalpo par tādas kā gleznas rāmi.

Bet filmā bija lieliskas operatora rādītās ainas— logi no dažādām pusēm un tajos redzamais. Filmas nobeiguma kadrā parādīja logu tuvplānā, aiz kura bija puķu dārziņš. Kamera no loga attālinājās, bet, jo logs palika mazāks un tālāks, jo skaidrāk tajā varēja saskatīt vakara ugunīs mirdzošās daudzstāvu mājas. Man no sajūsmas pilnīgi aizrāvās elpa.