2020. gada 10. maijā

Biju par novērotāju literatūras un vēstures eksāmenā. Biļešu jautājumi bija kā spožas eglīšu mantiņu bumbiņas salikti lielā grozā. Dažāda lieluma — no zirņa līdz par kārtīgam greipfrūtam. Blakus grozam stāvēja statīvs ar mēģenēm, kurās saliets eksāmena biļešu pamats. Pienāca students, izvēlējās no groza 4 jautājumus un iemeta tos mēģenē. Trešais jautājums bija koši oranžs un apelsīna lielumā, bet tas tik un tā viegli ieslīdēja šaurajā mēģenes kakliņā. Pēc pēdējā, ceturtā, jautājuma šķidrums mēģenē sāka burbuļot, tajā savērpās daudzkrāsainu dzirksteļu virpulis., mēģene uzpūtās trīs litru burkas lielumā, un tajā izveidojās sudraba plāksne ar uzdrukātiem eksāmena jautājumiem. Pirmais jautājums bija par pieciem sazin ko Gogoļa darbos. Pēdējais — par 1939.–1945. gada notikumiem kaut kādā ķīniešu pussalā, to atspoguļojumiem padomju historiogrāfijā, un par šīs historiogrāfijas kritiku ķīniešu un Rietumeiropas vēsturnieku darbos.