2009. gada 11. oktobrī

Pamostos un brīnos – guļu uz skārda klāta Šlīteres bākas jumta. Un pulkstenis jau 12. Kas bijis priekšpusdienā, ne mazākās jausmas. Paskatos lejā pār vārgajām malām… Akmens bāka vējā viegli šūpojas. Lejā dauzās divi suņi. Nejauks un kauslīgs mopsis brūk virsū laiskam rotveileram. Vairākas reizes mēģinu mopsim trāpīt ar spļāvienu.

Kāpju lejā, kāpnes izklātas sarkanu, zeltā izaustu tepiķi ar bārkstīm.