Kādā lielveikalā atklāja pusautomātisku picas cepšanas iekārtu. Pircējs nospieda podziņas ar virsū liekamo labumu bildītēm un pie krāsns lentas izejas saņēma paškomplektēto picu. Tikai bija sabojājies sastāvdaļu šķērētājs un reizēm kabaču šķēlīšu vietā uz mīklas ripas atradās 2 veseli, pusmizoti un, protams, neizcepti kabači.

Kamēr lielā priekšniecība stāvēja pie iekārtas un kopā ar inženieriem brīnījās, es aplūkoju dārzeņu plauktos izliktos lielos un skaistos ķirbjus. Vienu tā kā gribēju ņemt, bet aizskarts, tas pārsprāga kā pūpēdis. Baltas sporas vien nokūpēja. Uz tām noreaģēja uguns signalizācija un ieslēdzās tuvākā dzēšanas sprausla. Tāda kā mauriņu laistītājs uz gara kāta. Un sāka veidot smuku ledus kalnu pār saldēto pelmeņu leti.