Sapņots 2002. gada decembrī.

Vienā pļavas stūrī, kas vienlaicīgi ir arī kalns, sēdēja bārdaini turku kara veterāni un dalījās savās atmiņās. Kalns pamazām auga arvien augstāk un bija grūti izlīst caur turku kara veterāniem, tikt augšā un lejā ar pārtikas produktiem un mantām piknikam, kas bija jāstiepj uz pļavas otru stūri, kas vienlaicīgi ir arī leja ar alu kompleksu (atradās pie meža stūra «Kļavnieku» zemeņu dobju galā). Lielākās alas stūrim piekļāvās trīs mazākas alu telpas, kam bija sarežģīta un unikāla vilkmes eju sistēma - iekurot vienā alā pareizajā vietā ugunskuru, vienādi labi tika apsildītas visas trīs.

Saožot piknika labumus šad tad ieklīda pa sunim. Vienu gandrīz izdevās pieradināt.