Ventas Balss, otrdiena, 2. februāris, 1937, Nr. 13¹⁾

LLK rajona agronoms E. Mālkalns mūs informē: Attiecīgu gaļas produktu sagatavošana cilvēku uzturam ir saistīta ar garšvielu piedevām. Visplašāk un arī visvairāk ka garšvielu pielieto jau agrā pavasarī kastītēs izaudzētus lokus, bet citos gada laikos — veģetatīvā ceļā iegūtus sīpolus. Arī ārstniecībā minēto augu ieteic ka dziedniecības līdzekli pret lipīgām slimībām. Šinī sakarā parastie sīpoli ir kļuvuši par masu patēriņa līdzekli. Vēl nesen patēriņam ziemas sīpolus ieveda no Lietuvas, kas gan bija jāuzskata ka pārpratums, jo mūsu pašu lauksaimnieki visus pieprasījumus pēc sīpoliem varētu apmierināt ar iekšzemē audzētiem. Ka teicamu sīpolu audzētāji Ventspils apriņķī ir daudzi Usmas pagasta lauksaimnieki, kuri par šo kultūru saimniecība ieņem prāvus līdzekļus. Starp tiem var minēt Usmas ezera krasta nogāze Dižvilskalnu saimniecību, kur sirmu mūžu piedzīvojusē saimniece centīgi audzē un kopj savus sīpolu laukus ar ļoti labiem panākumiem. Pagājušā vasara minēta saimniecībā no 500 kv. mtr. lielas platības iegūta sīpolu raža apm. 2000 kgr., kas saimniecībai devis skaidru atlikumu 700—800 ls.

Sīpolu audzēšana uz lauka neprasa daudz darba, toties iegūtā raža prasa rūpīgu uzglabāšanu. Nevērīgi uzglabāti, izaukstēti, pavasari izstādīti uz dobēm, tie izzied un sīpoli _ neattīstās. Siltā un mitra telpa uzglabāti, izaug un izžūst. Agri pavasarī stādīti sīpoli no aukstuma izzied. Sīpolus ar sekmēm var audzēt katrā saimniecībā, kur dumbra smilts vai dumbra grants zeme, piedodot attiecīgus minerālmēslus. Šeit plašs un ienesīgs darba lauks mazpulcēniem. Sīpolu audzētajiem-iesācējiem augšminētie norādījumi jāiegaumē: lai nepiedzīvotu vilšanos, darbu sakot paturēt prātā, ka kuplu sīpolu ražu iegūt vieglāk, nekā tos nepiemērotas telpās uzglabāt.

Foto: Dižvilskalnu saimniece, 74 gadus vecā Līze Ešenvalde savā sīpolu laukā, Usmas ezera nogāzē.

Dižvilskalnu saimnieki Līze un Janis Ešenvaldi.

Laikam saimniekošana gāja tīri labi, ja dēls varēja iegādāt sev auto.