2021. gada 31. novembrī

Sēdēju piesprādzējies krēslā helikoptera ārpusē. Rokās turēju lielu, caurspīdīgu plastmasas maisu ar zaļganu Lielupē iesmeltu ūdeni.

Izlēju ūdeni pār Jūrmalas jumtiem un izkratīju no maisa dūņas. Mēģināju maisu salocīt, bet propellera saceltais vējš traucēja. Iemīcīju maisu kabatā un stingrāk pieķēros helikopteram, kurš jau taisījās nosēsties. Bet nosēšanas laukumu Bulduru bāzes sētā bija ieņēmuši ienaidnieki, tāpēc lidojām uz rezerves vietu Mellužos.

Tā to nevar atstāt! Jādodas izlūkot, kas noticis ar bāzi! Braucām ar melnu džipu uz Bulduriem. Džipu paslēpām irbenājos un paši pa avenājiem un kazenājiem rāpojām uz bāzes vasarnīcas pusi. Ienaidnieki bija pa dienu vasarnīcu pārkrāsojuši melnu un tagad, vakarā, sarīkojuši tajā dzeršanu. Daļa stāvēja uz balkona, vāvuļoja un mēdījās «Fetchez la vache!» garā, daļa lēkāja pa sētu ar šaujamajiem rokā. Kaut kas viņus sabiedēja un sākās šaudīšanās ar trasējošam lodēm uz visām pusēm. Es pieplaku dziļāk melleņu mētrās.

Kad šaudīšanās aprima, kāds no ienaidniekiem, kājām ķerdamies zileņu mētrās un vāvuļodams, devās apgaitā. Es brūklenājos centos pēc iespējas dziļāk pieplakt pie zemes. Apgaitnieks izlikās, ka man neredz, bet iebāza aizmugures kabatā zīmīti ar svarīgām izlūkošanas ziņām. Uzdevums paveikts, varu doties mājās.

Kilntenēs noslēptais džips trakajā apšaudē bija sašauts. Būs jābrauc mājās ar vilcienu! Krekls man, rāpojot pa zemsedzi, bija vienos lēveros. Tāds stacijā rādīties nevaru. Džipa šoferis izvilka no somas un aizdeva maisīgu balti sarkani stvītrainu t-kreklu. Vismaz nebūs jāiet ļaudīs plikam.

Gaidījām vilcienu uz Mellužiem. Stacijā piesitās dīvains sievišķis. Plijās virsū, ka viņa esot apkopēja un slavena TV personība. Pēdējā mirklī pirms durvju aizvēršanās paguvu izgrūst viņu no vagona ārā uz perona: «Liecies taču mierā!»