2013. gada 3. aprīlī

Ļoti grūtās dzīves dēļ biju aizgājis uz trakonamu. Kamēr dakteris bija aizņemts, nosnaudos patumšā gaitenī uz ādas dīvāniņa. Pagulēju, pagulēju un apnika. Nolēmu iet mājās. Pie izejas satiku Daigu. Ko nu darīt? Šitādā vietā esam tikušies! Tomēr apsveicinājos un reizē gājām mājup.

Izejas vārtus bija aizbarikādējis melns «Ford T» automobilis, kurā sēdēja vairāki zili skūti, tumši dienvidnieku burlaki lielās žokejcepurēs. Knapi paspraucāmies garām un, lai izvairītos, pagriezām laikam uz nepareizo pusi. Auto apgriezās un tik un tā lēni brauca pakaļ. Steidzāmies pa šķūnīšiem nobūvētajām, smilšainajām ielām prom, kamēr atkal nonācām trakonama sētā.

Bet tad sapratām, ka esam sajaukuši ambulatorās puses sētu ar saimniecisko, un, kad izgājām cauri vestibilam, atradām ceļu mājup.