2015. gada 17. janvārī

Spaņojis un pierakstījis G.G.

Naktī uz sestdienu apmeklēju informācijas dienas par troļļu psiholoģiju un temperamenta tipiem. Tas kaut kā pēdējā laikā bija kļuvis aktuāli, jo ES gatavojās noslēgt sadarbības līgumu ar kaut kādu Norvēģijas troļļu ģimeni. Mani nesatricināmā mierā apgaismoja paveca psiholoģijas doktore, kura juku laikos bija nobraukusi uz Norvēģiju lasīt sēnes, tur nomaldījusies, nedēļu pārtikusi no sēnēm, tad troļļi apžēlojušies un viņu nolaupījuši eksperimentiem (sīkāk nestāstīja un es arī neprasīju). Pamodies, varēju pat pastāstīt, kādi tie tipi bija un kā troļļus atšķirt, bet pēc kafijas atcerējos tikai esenci - troļļiem, atšķirībā no cilvēkiem, bija 5 tipi, pie tam tas piektais varēja jebkuram no pārējiem četriem tipiem klāties virsū vairāk vai mazāk. Es sapratu, ka cilvēkiem to varētu saukt par tipa šmigu. Bet tā kā troļļi parasti ir lielākā vai mazākā šmigā (nu, saprāta dūmakā), viņiem to sauca savādāk - cienīgāk, bet neatceros, kā. Troļļiem bija ļoti cienīgi stundu neatbildēt uz jautājumu, ja viņš skaitījās ļoti šmigots, un šai laikā bija ļoti nepieklājīgi uzdot jautājumu otrreiz (ja arī pēc stundas trollis neatbild, tad tāds jautājums acīmredzami nav atbildes cienīgs). Tāpēc arī jebkuras pārrunas ar troļļiem notikās dienām, nedēļām un mēnešiem. Tā kā sarunās no troļļu puses piedalījās paši šmigotākie troļli, tad no avīzēm bija zināms, ka ES pārstāvji pieturējās pie plāna „1 doma dienā“ (tā doktore bija ieteikusi). Tāpēc ES ierēdņi ļoti lepojās ar šo izcilo diplomātijas rezultātu. Vēl interesants moments, ka troļļiem temperaments atkarīgs no tā, ko viņš ēdis (viens no ēdieniem bija foreles - tas 100%), tāpēc, sastopot trolli, no sākuma jāpajautā, ko viņš ēdis un cik labi paēdis. Tad, zinot temperamenta tipu, ir zināms, kā vest sarunu.

Acīmredzot, zemapziņa centās man iepriecināt ar kaut ko jautru saistībā ar pēdējā laika domām par gatavoto Eiropas projektu un esošā projekta atskaitēm (nesatricināmā psiholoģijas doktore - es pat zinu tēla prototipu :))