Arī raganas latviešiem, tāpat kā velni vai šamaņi nav ļauni bet divdomīgi bīstami spēki ar ko lēti neiepīties bet īstam zinātājam vai pareizam cilvēkam spēks ko var pagriezt sekmēm. Ko pats par to domā?

Pats raganas un velnus pazīstu visai maz. Tikai cik no latviešu pasakām un sakāmvārdiem. Un vēl pavirši apgrābstītiem kristiešu rakstu galiem par Sātanu. Vēl kaut ko esmu dzirdējis par musulmaņu Šaitanu.

Bērnībā cītīgi lasīju pasaku grāmatas - bija tāda sērija «Brīnumzeme». Un tur Hodža Nasredins šaitanu apmuļķoja tieši tāpat kā latviešu zemnieciņš mūsu velnu.

Tāpēc pirmā doma man ir, ka lielajās reliģijās velns būs absolūts, bez dieva žēlastības nepieveicams. Reizēm pat tīri abstrakta ļaunuma sakne. Un tālu no cilvēka tāpat kā absolūtā monarhijā tālu no tautas ir ķeizars. Tādam velnam droši pretīm spēj stāties tikai svētais.

Pagānu velns, pasaku velns, ja atmet pārdabiskās spējas, līdzīgs cilvēkam. Viņš dzīvo tautas (cilvēku vai savas velnu tautas) vidū, nodarbojas ar savu saimniecību. Un nemaz necenšas kaut ko pazudināt vai apgrēcināt, bet tikai gūt sev mantisku labumu. Pat paraujamo dvēseli viņš uztver kā jauniegūstamu mantu savām vajadzībām. Tāpēc arī saskarē ar cilvēku darbojas kā līdzīgs ar līdzīgu un ir apkrāpjams, izmuļķojams.

Tāpēc vispirms es visus velnus gribētu mēģināt sašķirot ne vien pēc atbilstības reliģiskajai sistēmai, bet pēc politiski ekonomiskajās sistēmas, kam attiecīgā reliģija /ticējumu kopa pieder. No tās arī izrietēs katra velna raksturs un viņa loma.

Un vai tie latviešu, igauņu, krievu vai angļu velni, turkmēņu vai uzbeku šaitani, manuprāt, ir otršķirīga lieta. Vien tik daudz, kāda politiskā un ekonomiskā sistēmas atspoguļojas katras tauta reliģiskajos uzskatos.

Tikai tādai analīzei man saprašanas un zināšanu pietrūkst.