2008. gada 23. aprīlī

1) Centos sastādīt nākamo maiņu sardzei. Diemžēl nekādi nevarēju tik skaidrībā, cik sargu vietas ir un cik ir brīvu cilvēku, ko iesaistīt maiņā. Kad tas beidzot bija izdarīts, pieprasīju, lai iepriekšējā maiņa, nododot dežūru, ar birsti nomazgā upītes krastus. Es pats ar kapli ātri nogrūdu lielākos mēslus no laipām un tiltiņiem.

2) Pie vecās stacijas uz visiem 4 sliežu ceļiem stāvēja vilcienu sastāvi. Vagoni no koka, pussatrunējuši. Tas gan neliedza tur mitināties bomžiem, vasarā ik nakti rīkot lielu uzdzīvi un bagātīgi piemēslot apkaimi. Ziemā gan palika vairs tikai pāris cilvēku par vietas pieraugiem. Vienā vagonā bija iekārtota ateja. Tā piegānīta, ka nekādi nevarēju izlaipot. Pat sienas bija biezā kārtā nodzīvotas.

3) Sēdēju jūras krastā un skatījos artilērijas mācības. Kad šāviņi sāka pārāk krist uz manu pusi, laidos lapās. Uz jūru atvesto govi iedzinu krūmos, bet pat devos projām, levitējot no vienas govs mēslu čupas uz otru. Tas bija ātrāk, kā iet kājām.

Nākamajā dienā secināju, ka jāizmazgā spilvens, kas pavasara vīrusa izslimošanā tā piesviedrēts, ka smird.