Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Kautuves dirižablis
2022. gada 17. janvārī
Prasīju vietējam taisnāko ceļu no Pūņām uz Valdemārpili. Tas teica, ka ātrākais esot pa jauno viaduktu, bet skaistākais esot vecais ceļš. Tika šodien, gaiļu rudens dzenamajā dienā, diez vai tas esot izbraucams. Vīrs domīgi paskatījās mākoņos un paziņoja, ka tūlīt, pēc minūtēm 15, būšot izbraucams.
Nogriezāmies uz veco ainavisko ceļu un piestājām malā. Pa cēlu vīri garos melnos talāros, zvārguļiem skanot, ar gariem ganu spieķiem rokās dzina pretī melnu un baltu gaiļu barus. Gaiļu dzinēji raudzījās debesīs. Paskatījos arī es. No ziemeļrietumiem, klusi dūkdams, tuvojās dirižablis.
Tas nostājās gaiša tieši virs ceļa un sev apakšā atvēra lielu, zilas gaismas izgaismotu, lūkas diafragmu. No lūkas sāka skanēt ritmiska klukstēšana. Gaiļu gani piesita savus zižļus pie zemes un savēcināja rokas. Gaiļi sabijušies uzspurdza gaisā, un elektriskais spēks tos ievilka dirižablī. Lūka aizvērās. Kautuves dirižablis devās projām.
Ceļš uz Valdemārpili bija brīvs.
Personu reģistrs
2021. gada 31. decembrī
Sagatavojis datoru darbam dzimtsarakstu nodaļas darbiniekam, pieslēgumu personu reģistram pārbaudījām, sameklējot datus pa Milēdiju Vinteri.
Pie ārsta
2021. gada 31. decembrī
Devos pie ārsta. Reģistratūrā nevarēja atrast manu kartīti, gribēja iesmērēt svešu. Teicu, ka manējā ir visbiezākā un ar sarkanu muguriņu.
Pa ceļam uz kabinetu apskatīju māsiņas pievienotos pielikumus — kaut kādas anketas par ogļhidrātiem un šķiedrvielām. Laikam dakteris specializējas gremošanas vainās.
No daktera kabineta ķērkdams izsprāga laukā kāds neapmierināts vīrietis. Dakteris acināja mani iekšā un, mēzdams kopā stikla lauskas, atvainojās par jucekli. Lai es piesēžot uz dīvāna, viņš tūlīt, tūlīt visu sagatavošot pēc vecās modes, jo datora šodirn viņam vairs neesot.
Māsiņa ienesa ārstam parakstīt papīrus. Ārsts teica, ka vajagot sagatavot slēdzienu par tāda un tāda profilaktisku iesēdināšanu uz divām dienām. Tāda? Viņš jau sēžot par vakardienas dzēruma kautiņu. Nē, brāļa, kurš, ja nepieņemšot mērus, parīt saasinājuma dēļ izdarīšot noziegumu.
Māsiņa aizgāja. Dakteris no skapjaugšas nocēla noputējušu iekārtu, apslaucīja un nolika uz galda datora vietā. Iekārtas paraboliskajam šķīvim pielipinājis milimetru papīru, viņš izritināja un pieslēdza man vadus. Pašrakstītāja sviras sāka staigāt turpu šurpu un uz papīra šķīvī zīmēt tādas kā Lisažū figūras, tādus kā giljoša zīmējumus.
Un tik zīmēja un zīmēja. Drīz vien papīrs bija vienmērīgi sašvīkāts melns. Dakteris ar cirkuli dziļdomīgi salīdzināja attālumus starp tikai sev vien saskatāmajiem švīkājuma punktiem un kaut ko rakstīja ambulatorajā kartiņā.
Pamodos, diagnozi neuzzinājis.
Kamieļa kunga ēstuve
2021. gada 27. decembrī
Kādā raibā un skaļā austrumu tirgus pasāžā, pakāpies uz kāpnēm, pārkrāsoju daudzvalodu uzrakstu “Izeja” par ēstuves izkārtni. Ar dzeltenu krāsu uz stikla plāksnes uzzīmēju kamieli un apakšā vārdiem — “Kamieļa kunga ēstuve. Garšīga kamieļa gaļa”.
Telefonērģeles
2021. gada 16. oktobrī
Telefonērģeles izslēdz, vienlaikus pieturot ciparus 3 un 5, bet ieslēdz, turot Alt un la bemolu.