Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Augļu piegāde
2021. gada 20. novembrī
Ciemam cauri lēni brauca pa Knipeļdambi ieradušos smago mašīnu kolona ar saknēm, augļiem un dārzeņiem. Uz katra milzīgā vezuma stāvēja vairāki ūdenszaķi un, mašīnām neapstājoties, tirgojās. Ceļmalā iznākušie cieminieki pameta ūdenszaķim naudiņas, un tas no vezumaugšas veikli pameta pretī vajadzīgo augli vai dārzeni. Es nopirku lielu un sulīgu mandarīnu.
Viduslaiku televīzija
2021. gada 14. novembrī
Dzīvās vēstures muzejā demonstrēja viduslaiku televīziju. Studija bija šaurs, tumšs kambaris, kur knapi varēja iespraukties. Televizors — rāmis ar aizkariņiem pie sienas senjoru istabā. Abus savienoja caurums sienā, pa kuru kalpone no studijas izbāza galvu un mēdījās.
Mitraljēza
2021. gada 27. oktobrī
Dāvinājām kolēģes tēvam kabatas mitraljēzu a 32 stobriem no bronzas. Kad mēģinājām izjaukt tīrīšanai, tā pārvērtās par mazu tauriņa formas velo-dog revoveri no tērauda.
Sarkanā aita
2021. gada 7. novembrī
Pa meža stigu man pakaļ skrēja sarkana elektriskā aita. Metu tai ar granātām. Pirmā trāpīja pa pieri, un aita palika bez galvas. Bet tik un tā skrēja pakaļ. No otrās granātas aita sašķīda gabalos, bet turpināja sekot. Nākamās aitu pamazām deldēja, kamēr pēdējā iznīdēja man sekojošo viegli rozā miglas mākonīti.
Specoperācija Jūrmalā
2021. gada 31. novembrī
Sēdēju piesprādzējies krēslā helikoptera ārpusē. Rokās turēju lielu, caurspīdīgu plastmasas maisu ar zaļganu Lielupē iesmeltu ūdeni.
Izlēju ūdeni pār Jūrmalas jumtiem un izkratīju no maisa dūņas. Mēģināju maisu salocīt, bet propellera saceltais vējš traucēja. Iemīcīju maisu kabatā un stingrāk pieķēros helikopteram, kurš jau taisījās nosēsties. Bet nosēšanas laukumu Bulduru bāzes sētā bija ieņēmuši ienaidnieki, tāpēc lidojām uz rezerves vietu Mellužos.
Tā to nevar atstāt! Jādodas izlūkot, kas noticis ar bāzi! Braucām ar melnu džipu uz Bulduriem. Džipu paslēpām irbenājos un paši pa avenājiem un kazenājiem rāpojām uz bāzes vasarnīcas pusi. Ienaidnieki bija pa dienu vasarnīcu pārkrāsojuši melnu un tagad, vakarā, sarīkojuši tajā dzeršanu. Daļa stāvēja uz balkona, vāvuļoja un mēdījās «Fetchez la vache!» garā, daļa lēkāja pa sētu ar šaujamajiem rokā. Kaut kas viņus sabiedēja un sākās šaudīšanās ar trasējošam lodēm uz visām pusēm. Es pieplaku dziļāk melleņu mētrās.
Kad šaudīšanās aprima, kāds no ienaidniekiem, kājām ķerdamies zileņu mētrās un vāvuļodams, devās apgaitā. Es brūklenājos centos pēc iespējas dziļāk pieplakt pie zemes. Apgaitnieks izlikās, ka man neredz, bet iebāza aizmugures kabatā zīmīti ar svarīgām izlūkošanas ziņām. Uzdevums paveikts, varu doties mājās.
Kilntenēs noslēptais džips trakajā apšaudē bija sašauts. Būs jābrauc mājās ar vilcienu! Krekls man, rāpojot pa zemsedzi, bija vienos lēveros. Tāds stacijā rādīties nevaru. Džipa šoferis izvilka no somas un aizdeva maisīgu balti sarkani stvītrainu t-kreklu. Vismaz nebūs jāiet ļaudīs plikam.
Gaidījām vilcienu uz Mellužiem. Stacijā piesitās dīvains sievišķis. Plijās virsū, ka viņa esot apkopēja un slavena TV personība. Pēdējā mirklī pirms durvju aizvēršanās paguvu izgrūst viņu no vagona ārā uz perona: «Liecies taču mierā!»
